Banku eksperti asi kritizē politiķu iecerēto pensiju indeksāciju

Lai arī tiek stāstīts, ka pensiju indeksācija šogad tiks veikta no nodarbinātības speciālā budžeta uzkrājuma, eksperti uzsver, ka būtu neapdomīgi uzkrātos līdzekļus vienā pozīcijā ar steigu novirzīt citai."Protams, ja aizņemamies miljonus un kaut kas paliek pāri, tad varam maldīgi domāt, ka nauda ir. Ja uz papīra kaut ko uzzīmē un pasaka, ka nauda ir, tas vēl nenozīmē, ka tā ir arī patiesībā," sacīja Rudzītis, kura skatījumā ir nepareizi nodalīt sociālo budžetu no pārējām valsts finansēm, kurās joprojām ir būtisks deficīts.Strautiņš, skaidrojot bieži piesaukto uzkrājumu sociālajā budžetā, sacīja, ka pārpalikumu lielā mērā un galvenokārt noteica lielā naudas summa, kas nekustamā īpašuma buma laikos ieplūda Latvijā caur privātpersonu aizņēmumiem. Daļa no šīs naudas arī ieplūdusi sociālajā budžetā, veidojot uzkrājumu. Strautiņa interpretācijā tādējādi netiešā veidā sociālais budžets aizņēmās no ārvalstu bankām."Tā nebija nauda, ko kāds bija nopelnījis, bet aizņemta. Ja nebūtu nekustamā īpašuma buma, Latvijā nebūtu tāds pensiju līmenis, kas tika izveidots, vadoties pēc uzpūsta algu pieauguma," atklāts bija Strautiņš.Strautiņš, uzsverot, ka nevēlas kaut ko pārmest pensionāriem, atgādināja, ka 2004.gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), vidējā pensija valstī bija 70 lati, bet tagad tie ir 180 lati. Pēc viņa aplēsēm, reālais pensiju pieaugums šajā laikā ir vismaz 50%, taču ekonomika nav augusi vairāk par 10%-15%."Pensiju radītais slogs ekonomikai ir izrādījies daudz smagāks, un ar to neviens nerēķinājās. Politiķu un, atvainojos, arī tiesnešu neizpratne par sistēmas niansēm un zemūdens akmeņiem ir radījusi situāciju, kurā sistēma nedarbojas ilgtspējīgi," atzina "DnB Nord bankas" analītiķis.Viņa skatījumā, tiklīdz ekonomikai un budžetam parādās kaut mazākā spraudziņa beidzot ievilkt elpu, nekavējoties tā tiek aizvērta."Ja cilvēki vienmēr varētu dabūt to, ko grib, valsts nebūtu vajadzīga un mēs varētu dzīvot laimīgā anarhijā. Bet, diemžēl, nevar vienmēr ļaut cilvēkiem dabūt visu, ko viņi grib, un ir nepieciešama institūcija, kas pieņem lēmumus arī tad, ja tie kādai daļai nav pieņemami," teica Strautiņš.Patlaban esot pilnīgi nepieņemami radīt papildu saistības valstij nākotnē, kas var kaitēt ekonomikai un arī pašiem cilvēkiem, kuriem pašlaik mēģina palīdzēt. Viņaprāt, ir liela varbūtība, ka pensiju neindeksēšana, bet izpalīdzēšana ar vienreizējiem pabalstiem pensionāriem varētu nozīmēt lielākas pensijas nākotnē. Ja tagad pensijas indeksēs, tas rada bīstamu ietekmi uz ekonomiku, kas nākotnē pensijas var tikai mazināt.Rudzītis arī atgādināja, ka valsts finanses nebūt nav lieliskākajā stāvoklī, lai priekšvēlēšanu gaisotnē izšķirtos par jauniem izdevumiem. Turklāt arī vēl nākamā gada budžetā būs nepieciešama vismaz 100 miljonu latu konsolidācija un, ja tā tiks veikta uz nodokļu rēķina, ekonomikai būšot problēmas."Strādājošo skaits nepalielinās un, ceļot nodokļu slogu, jaunas darbavietas veidosies ļoti lēni, kas var nozīmēt, ka pensionāriem pāris gadu laikā vairs nebūs no kā maksāt pensijas," iespējamās sekas iezīmēja Rudzītis.Strautiņš gan mierināja, ka līdz ar pensiju indeksāciju sistēmu negaida sabrukums, tomēr turpināšoties tās nīkuļošana."DnB Nord bankas" eksperts uzskata, ka pensiju indeksācija pašreizējos apstākļos norādīs uz Latvijas politiskā brieduma trūkumu.Kā ziņots, Saeima ceturtdien sāka izskatīt Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz atsākt indeksēt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 165 latus mēnesī.Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas (ZZS) teiktā, indeksācija skars 430 000 pensiju saņēmējus jeb 74% no kopējā pensiju saņēmēju skaita, viņu vidū būs gan vecuma pensionāri, kas pensionējušies līdz 1996.gadam, kā arī invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas saņēmēji.Par likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja 57, pret - viens, atturējās 28 deputāti. Par balsoja visi "Saskaņas centra", Zaļo un zemnieku savienības, "Visu Latvijai!"-TB/LNNK deputāti un apvienības "Par labu Latviju!" deputāti Andris Bērziņš, Rita Strode un Guntis Ulmanis. Pret balsoja Madars Lasmanis (V), pārējā "Vienotības" frakcija un Andris Šķēle (PLL) balsojumā atturējās.