Izņēmums ir vienīgi valsts apmaksāto brīvpusdienu saņēmēji - 1. klašu skolēni, kuru uzturs reglamentēts normatīvajos dokumentos. Diena jau rakstīja, ka situācija mainīsies pēc 1. jūnija, kad stāsies spēkā valdības apstiprinātie uztura noteikumi visu vecumu izglītības iestāžu audzēkņiem.
Pētot izglītības iestāžu ēdnīcu piedāvājumu dažāda vecuma skolēniem martā, Diena secināja, ka bērni ēd ļoti atšķirīgu uzturu. Dažu izglītības iestāžu ēdnīcu piedāvājumā atrodami trekni deserti, ko savulaik kā bērnu aptaukošanās draudu kritizēja dietoloģe Lolita Neimane, bet netrūkst arī skolu ēdnīcu, kas piedāvā bagātīgu augļu un dārzeņu klāstu. Pozitīvi vērtējams tas, ka cīsiņi un citi gaļas produkti, ap kuru iekļaušanu skolēnu maltītēs lauzts ne mazums šķēpu, ēdienkartēs vai nu vispār nav atrodami, vai arī parādās reti. Jāpriecājas, ka skolēniem reti tiek piedāvāti arī citi, dietologu skeptiski vērtētie pusfabrikāti ar relatīvi zemu uzturvērtību.
Skolas vadības un vecāku ziņā ir lemt, vai piedāvāt bērniem vienu komplekso pusdienu variantu par iepriekš noteiktu summu, piemēram, vienu latu dienā, kā tas ir daudzās Latvijas skolās, vai arī plašāku ēdienu izvēli. Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, kur skolēniem pastāv iespēja gan ēst kompleksās pusdienas, gan veidot savu maltīti no plaša ēdienu klāsta, Diena novēroja, ka pusaudži izvēlas gan siltas pusdienas, gan našķus, gan dažādus salātus. Ēdnīcas rindā sastaptās 7. klases skolnieces aizrautīgi stāsta, ka priekšroku dod dārzeņu salātiem, jo «tie ir veselīgi un garšīgi», savukārt klasesbiedri gan izvēlas gaļas ēdienus, jo esot «vajadzīga enerģija sporta nodarbībām». Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons stāsta, ka skolas ēdnīcas piedāvājums tiek veidots, sadarbojoties ēdināšanas uzņēmumam Aniva, skolas vadībai un medmāsai, kā arī uzklausot vecāku un skolēnu viedokli.
Skrien pēc hamburgeriem
Svarīgi veidot bērniem un pusaudžiem izpratni par veselīgu uzturu, jo diemžēl daļa skolēnu ēst neveselīgu uzturu dodas uz tuvumā esošajiem ātrās ēdināšanas restorāniem, uzskata V. Jēkabsons. Problēma, ka bērni un pusaudži labprāt izvēlas neveselīgu pārtiku skolai tuvās tirdzniecības vietās, pastāv ne tikai Rīgas, bet arī reģionu skolās. «Skolā bērniem tiek nodrošināts veselīgs uzturs, bet skolēni apkārtējos veikalos pērk visu, ko grib, un nebūt ne veselīgus produktus,» atzīst Salas vidusskolas direktore Janīna Riška. Bērnu izpratne par veselīgu uzturu cieši saistīta ar ēšanas ieradumiem ģimenē, parādīja zinātniskā institūta Bior pētījums, kas veikts saistībā ar programmu Augļi skolai. Pētījumā secināts arī, ka daudzi bērni veselīga uztura jautājumos ir zinošāki par pieaugušajiem, bet, lai bērns ēstu labi un pareizi, jānodrošina, ka veselīgs uzturs skolā tiek piedāvāts, jo, ja bērnam būs pieejami augļi, skolēns tos arī ēdīs, ja smalkmaizīte - izvēlēsies to.
Uzturzinātnieki nemierā
Tas, lai ikvienas izglītības iestādes audzēkņi varētu ēst veselīgi, būtu jānodrošina jaunajiem uztura noteikumiem, bet tie jau nodēvēti par kompromisa variantu, tipisku «vilks paēdis, kaza dzīva» normatīvo dokumentu. Uzturzinātniece Marta Panke domā, ka jaunā kārtība ļaus «bērnu veselībā ieinteresētiem un zinošiem skolu ēdināšanas speciālistiem argumentēti pretoties skolu, pašvaldību varas funkcionāru lēmumiem ēdināt lētāk, vienkāršāk un ar mazāku resursu ieguldījumu. Būs likumisks pamats situācijas uzraudzībai, ko varēs veikt bērnu vecāki un skolēnu tiesību pārstāvji». Savukārt Latvijas uzturzinātnes speciālistu biedrības valdes priekšsēdētāja Laila Meija situāciju pēc 1. jūnija gaida ar bažām. «Noteikumi liek bērnus skolās ēdināt labāk, nekā tas ir patlaban, jo definēti minimālie dažādu produktu un kaloriju daudzumi, bet zinu, ka daudzās skolās izglītojamie pašlaik saņem bagātīgāku uzturu, nekā paredz noteikumi, un tie paver iespēju ēdināt daudz nepilnvērtīgāk,» saka L. Meija. Par būtiskāko jauno noteikumu trūkumu uzturzinātnieki un arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija uzskata to, ka skolēnu ēdienkartē, lai arī ar ierobežojumiem, atļauts ietvert cīsiņus, desas, citus gaļas un zivju produktus. «Visticamāk, tā ir piekāpšanās šo produktu ražotājiem,» saka Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve, sabiedriskās ēdināšanas tehnoloģe Ilona Dreimane. Uzturzinātnieku ieteikumi, izstrādājot noteikumus, uzklausīti tikai daļēji, atzīst L. Meija un turpina: «Noteikumos paredzētais gaļas daudzums ir ļoti mazs, skolēniem pusdienās 40 g, bet iekļauta «labo desu» lietošana, kas maksā 2-3 reizes dārgāk.» Veselības ministrijas Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Ilze Straume gan norāda - ja izglītības iestādei ir šaubas par konkrētā produkta saturu vai lietderību, šāds produkts ēdienkartē nav jāiekļauj, priekšroku dodot nešaubīgi veselīgiem produktiem.
