Pirms laika Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka "jāpatur galdā" jautājums par iespējamu Baltijas jūras slēgšanu. Taujāta, kāds ir viņas skatījums uz prezidenta sacīto, Braže klāstīja par Baltijas jūras unikalitāti, jo no vienas puses tā ir savienota ar Ziemeļjūru ar Dānijas šaurumiem, no otras puses pārējā Baltijas jūras daļa faktiski esot ezers, kurā ietek upes, taču jūrai nav savienojuma ar citiem okeāniem.
Viņa akcentēja, ka Dānijai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ko tā ir uzņēmusies, ir īpaša atbildība, proti, nodrošināt starptautisko kuģu satiksmi.
"Šāds jautājums vairāk būtu [jāuzdod] Dānijas kolēģiem. Teorētiski ir iespējamas dažādas konstrukcijas, tomēr praktiski Dānija ir apņēmusies respektēt starptautiskās tiesības un nodrošināt brīvu kuģošanu," teica Latvijas ārlietu ministre.
Runājot par Latviju un Zviedriju savienojošā zemūdens optiskā kabeļa sabojāšanu, Braže atsaucās uz salīdzinoši regulārajām mācībām pa dažādiem kritiskās infrastruktūras objektiem, testējot noturētspēju, izspēlējot dažādus krīzes scenārijus. Viņa norādīja, ka brīdī, kad VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" saņēma informāciju par konkrētu datu pārraides pārtraukšanu, krīzes mācībās parādīja to noderīgumu - bija noslēgti rezerves kapacitātes līgumi un Latvijā netika traucēta datu pārraide.
"Protams, runa ir par krimināllietu, jo ir bojāts īpašums. Pilnīgi skaidrs, ka datu pārraides pārtraukums nevar notikt pats no sevis. Tas ir saistīts ar kādu bojājumu. Ļoti savlaicīga bija arī policijas rīcība," sacīja Latvijas ārlietu ministre.
Viņa klāstīja, ka kabeļa bojājums notika Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos, tāpēc momentāni notikusi saziņa un sadarbība ar zviedru kolēģiem, tiesiskās palīdzības lūgumi gan Zviedrijai, gan citiem kolēģiem. Tāpat iesaistījusies pastāvīgā jūras krasta apsardze, kas uzreiz izsūtīja jūrā kuģi, un viens jau atradās netālu no bojātā kabeļa. Pēc Bražes paustā, sekojusi sabiedroto apziņošana, visu bojātā kabeļa tuvumā esošo kuģu vizuālā pārbaude.
"Paveiktais parāda, cik būtiska ir starptautiskā tiesiskā sadarbība. [..] Piemēram, muitai ir savi riska profili, kas attiecas uz kompānijām, kuru vēsturē ir aizdomīgi darījumi, iespējams, kas tāds jāievieš arī attiecībā uz kuģiem," teica Latvijas ārlietu ministre.
Pēc viņas paustā, no atrašanās kritiskāko objektu tuvumā ir jāattur kuģi, lidmašīnas, zemūdenes. "Mēs esam vienojušies izpētīt starptautisko tiesību aspektus un noskaidrot, vai Baltijas jūras valstis var paveikt vēl kaut ko vairāk," informēja politiķe.
LETA jau rakstīja, ka vizītē Latvijā šodien ieradās Somijas ārlietu ministre, kura ar Latvijas ārlietu ministri pārrunāja tostarp reģiona drošības jautājumus. Līdzās aktuālajiem reģiona drošības jautājumiem Latvijas un Somijas ārlietu ministres pārrunāja turpmāko atbalstu Ukrainai, efektīvas sankciju politikas īstenošanu pret Krieviju, kā arī transatlantisko attiecību nākotni.
Ārlietu ministrija norāda, ka kopš Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO Baltijas jūras reģions ir ieguvis jaunu sadarbības perspektīvu, kurā dominē reģiona apņemšanās stiprināt savu drošību. Baltijas jūras drošības un Baltijas valstu gaisa telpas un teritoriālās aizsardzības jomā svarīga loma ir Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) formātam.