Priekšlikumus dažādiem budžeta projekta "kosmētiskiem uzlabojumiem" deputāti varēs iesniegt īsu laiku - līdz piektdienas plkst.10 un turpmākajās dienās līdz 17.decembrim sagaidāmas kaismīgas diskusijas par budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā.
Valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) budžetu uzteica kā sociālās un nacionālās drošības budžetu, kas izstrādāts, lai iegūtu katrs Latvijas iedzīvotājs. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti turpat 7,3 miljardi, bet izdevumi - 7,5 miljardu eiro un, salīdzinot ar šo gadu, izdevumi būs par 283,3 miljoniem eiro lielāki, bet saglabājas budžeta deficīts 1% no iekšzemes kopprodukta.
Saeimas opozīcijas deputāti metās kritizēt budžetu un tā, viņuprāt, pārāk straujo virzību Saeimas gaiteņos. Deputāts Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) teica - nav normāli, ka budžeta projekta uzlabošanas priekšlikumu iesniegšanai uz galīgo lasījumu dota "tikai viena nakts". Tāpat nepietiekama uzmanība esot veltīta reģionu problemātikai un mazo uzņēmumu problēmām reģionos, būtiski apgrūtinot mazo lauku uzņēmumu darbu, piemēram, paaugstinot minimālo algu.
Deputāte Inguna Sudraba kritizēja valdošās koalīcijas darbu kopumā un īso budžeta izskatīšanu laiku. Viņa atzīmēja, ka ar šāda apmēra dokumentu paketi Saeima nevar iepazīties tik īsā laikā un valdība šādi pārņēmusi likumdošanas varu valstī.
“Saeimai nav tikai ar balsojumu jāakceptē izpildvaras apstiprinātais budžeta projekts, bet gan jādiskutē par iesniegtajiem priekšlikumiem un pavadošajiem likumprojektiem. Valsts budžets nav tehnisks dokuments, kaut ko neizsakošu skaitļu rinda," teica Sudraba.
Savukārt Saskaņas frakcijas deputāti sēdē kritizēja sasteigto budžeta izskatīšanas laiku parlamentā un pārmeta aizvien nepietiekamus nevienlīdzības mazināšanas pasākumus, ko reāli būtu iespējams panākt, ieviešot nodokļu progresivitāti atkarībā no personas ienākumiem.
Debatēm tuvojoties noslēgumam, koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks atzina, ka vairāki opozīcijas paustie pārmetumi ir pamatoti. Tomēr, skaidrojot budžeta sagatavošanas sarežģījumus, viņš izteica atzinību Finanšu ministrijai un valdībai, ka izdevies atrast 180 miljonus eiro dažādu nozaru vajadzībām.
Budžeta izskatīšana galīgajā lasījumā paredzēta nākamtrešdien, 17.decembrī Saeimas ārkārtas sēdē, kas ir pēdējais brīdis pirms Saeimas sesiju pārtraukuma, lai budžetu pagūtu apstiprināt vēl šogad un tas neievilktos 2015.gada sākumā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības padomē. Tieši tas arī ir iemesls, kāpēc budžeta virzības laiki Saeimā ir tik īsi.
Nākamā gada valsts budžeta projektā par prioritātēm izvirzītas sociālā un nacionālā drošība, tostarp pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai, un valsts aizsardzības spēju stiprināšana.
2015.gada valsts budžeta projektā paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu politiku un necelt nodokļu likmes, ieņēmumus nodrošinot galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un uzlabojot nodokļu administrēšanu, norāda Saeimas Preses dienests.
Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro paredzēts palielināt minimālo algu. Lai to izdarītu, paredzēti 7,9 miljoni eiro.
Atbilstoši valdībā šonedēļ jau lemtajam plānots atcelt visus 2009.gadā noteiktos ierobežojumus slimības un bezdarbnieku pabalstiem, kā arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem - Ģimenes valsts pabalstu no nākamā gada plānots noteikt atkarībā no bērnu skaita ģimenē - pirmo bērnu tas būs 11,38 eiro, par otro bērnu 22,76 eiro, bet par trešo un nākamajiem bērniem 34,14 eiro.
Lai uzlabotu situāciju mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju sociālajā nodrošinājumā, no nākamā gada, plānots mainīt nodokļa sadalījumu pa konkrēto nodokļu budžetiem, lielāko daļu novirzot sociālajām iemaksām. Saskaņā ar iepriekš pieņemto lēmumu mikrouzņēmuma nodokļa likme 2015.gadā noteikta 11 %, 2016.gadā – 13 %, bet 2017.gadā – 15 %.
Lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, paredzēti vairāki pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanas jomā - informācijas apmaiņas uzlabošana starp finanšu iestādēm, nodokļu administrācijas kapacitātes stiprināšana, personiskās atbildības noteikšana kapitālsabiedrības valdes loceklim par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, skaidras naudas darījumu aizliegums nodokļu parādniekiem, informatīvu deklarāciju ieviešana līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī biedrību saimnieciskās darbības nodalīšana no darbības, kuras mērķis ir peļņas gūšana.
Nākamgad papildu finansiāls atbalsts paredzēts vairākiem pasākumiem, tostarp latviešu diasporas un Latvijas bērnu kopīgajām nometnēm Latvijā, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu stipendiju palielināšanai un mūsu valsts simtgades svētku satura veidošanai, kā arī izstādes Stūra mājas ekspozīcijasdarbības pagarināšanai.
Papildu finansējums paredzēts arī vairākām iniciatīvām aizsardzības jomā, tostarp paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai, zemessardzes attīstībai un paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei, speciālo uzdevumu vienību spēju attīstībai, jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstībai.