Tāpat kā Baltijas ceļā pirms 25 gadiem cilvēki sadevās rokās uz 15 minūtēm, Aivara mērķis ir 15 dienās mērot šo pašu maršrutu kājām – lielākoties ejot. Plānots, ka viņš veiks aptuveni 40–50 kilometrus dienā, ik dienu ceļā pavadot 10 līdz 12 stundas. Kopējais maršruta garums varētu būt apmēram 707 kilometri.
Aktīvista maratons pa Baltijas ceļu sāksies 14. jūlijā ap plkst. 6 Viļņā no Ģedimina laukuma. Ir plānots, ka 19. jūlijā viņš ieradīsies Rīgā, bet ceļš noslēgsies 28. jūlijā Tallinā.
Aivars ir 37 gadus vecs un pašlaik dzīvo Beļģijā. Pirms trim gadiem viņš pievērsies skriešanai, kas mainījusi viņa uzskatus un veidu, kā uztvert pašam sevi, ikdienu un nākotni. Šim gājienam vīrieti iedvesmojuši arī 11 gadus vecā dēla centieni piepildīt savus mazos mērķus skolā un sportā. Tāpat ierosme pārgājienam gūta no svētceļnieku ceļa Spānijā uz Santjago de Kompastelu, kuru arī mūsdienās mēro gan ejot, gan skriešus un ar velosipēdiem.
Akcijā viņu atbalstīs arī UNESCO LNK ar projektu Baltijas ceļa stāsti, kas tiek īstenots sadarbībā ar partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tā ietvaros tiek apkopotas iedzīvotāju atmiņas par Baltijas ceļa laiku un dalību tajā. Aivars arī savā ceļā uzrunās sastaptos cilvēkus un uzklausīs viņu stāstus.
Šogad aprit 25 gadi kopš notika Baltijas ceļa akcija – unikāla un mierīga masu demonstrācija, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 kilometru garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Baltijas ceļa dokumentālo mantojumu veido vērtīgs dokumentu arhīvs. Nozīmīgākos dokumentus, kas tika apkopoti Baltijas valstu kopīgā nominācijā, 2009. gada 30. jūlijā iekļāva UNESCO starptautiskajā reģistrā Pasaules atmiņa.