Kā aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, par dalību 2009.gada 13.janvāra grautiņos Rīgas apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa pagaidām nolasījusi piecus spriedumus. Četrās no šīm lietām bijis pa vienam apsūdzētajam, bet vienā - 11.
Spriedumi atsevišķos kriminālprocesos nolasīti Marekam Laizānam, Artūram Šternbergam, Edgaram Markotam un Ivanam Mirahtanovam, bet vienā tiesvedībā sev spriedumu noklausījušies Zigmunds Lācis, Ivars Jumītis, Kaspars Ješkins, Teimurs Mansimovs, Jānis Zommers, Ingars Stepanovičs, Jevgēnijs Seja, Klāvs Korņejevs, Jānis Nabokins, Artūrs Stilve un Oļegs Smirnovs.
Tikmēr vēl vairākas lietas pret kopumā 56 apsūdzētajiem patlaban atrodas iztiesāšanas stadijā Rīgas apgabaltiesā, bet viens kriminālprocess pret trim apsūdzētajiem aizvien "iesprūdis" prokuratūrā, jo viņi ir pazuduši un izsludināti meklēšanā, informēja Šēnberga.
Galīgajā sodā ietverot iepriekš piespriestos sodus citās lietās, reālu brīvības atņemšanu par dalību Vecrīgas grautiņos Rīgas apgabaltiesa pērn oktobra beigās piemēroja arī Laizānam. Viņam tika piespriests trīs gadu un sešu mēnešu cietumsods. Šis spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā.
Tāpat spēkā nav stājušies divi atsevišķi spriedumi, ar kuriem par dalību 13.janvāra grautiņos notiesāti Artūrs Šternbergs un Edgars Markots. Viņiem kā sods tika noteikts attiecīgi 100 un 160 stundu piespiedu darbs.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 3.oktobra spriedumu piespiedu darbs kā sods tika piemērots vēl 11 Vecrīgas grautiņos apsūdzētajiem vīriešiem. Viņus pirmās instances tiesa lēma sodīt ar 80-120 stundu piespiedu darbu, tomēr arī šajā lietā spriedums ir pārsūdzēts un nav stājies likumīgā spēkā.
Kā ziņots, kriminālprocesos, kas tika sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma (KL) 225.panta 2.daļas, proti, par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.
2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā KL redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk 2.daļa no KL 225.panta tika izslēgta.
Patlaban KL 225.pants "Masu nekārtības" paredz: "Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."
LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas Balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.
Par dalību Vecrīgas grautiņos prokuratūra pie kriminālatbildības sauca 74 personas. Tā dēvētajā 13.janvāra grautiņu pamata lietā bija 68 apsūdzētie. Kad šī lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, tā vispirms tika sadalīta trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus - pret 23, 25 un 20 apsūdzētajiem. Tomēr vēlāk tiesa šos trīs kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.