"Vēl sliktāks stāvoklis ir ar grants ceļiem," piebilda Pāže, paužot, ka 38% jeb 4551 kilometrs autoceļu ar grants segumu esot klasificējami kā sabrukuši.
Valsts ceļu asfaltēto segu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants segu - 1,663 miljardus latu.
Kopumā Satiksmes ministrijas pārvaldījumā ir 20 150 kilometru valsts autoceļu, no kuriem 41% jeb 8320 kilometri ir ar melno segumu un 59%, 11 830 kilometri, ar grants segumu.
Kā informēja Pāže, pareizi izbūvēts asfalta segums atkarībā no satiksmes pirmos astoņus līdz desmit gadus no izbūves brīža kalpo nevainojami, taču šajā laikā segā uzkrājas paliekošas deformācijas, rodas seguma izdilums rišu vietās, parādās plaisas un virsmas izdrupumi - sega noveco.
Ekonomiski lietderīgi esot asfaltbetona segumus atjaunot savlaicīgi, kad minētie defekti nav kļuvuši masveidīgi un neprognozējami. Lai asfaltētos segumus uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver ap 920 kilometrus ceļu un papildus katru gadu jārekonstruē ap 190 kilometru ceļa segu.
Viņš norāda, ka ceļu segumu bojāšanās cēloņi esot segas konstruktīvo slāņu materiāla nogurums, saistvielas dabīgā novecošanās, agrākajos gados izpildīto būvdarbu kvalitāte un satiksmes slodžu radītie bojājumi.
Tāpat 2010.gadā valsts autoceļos tika aizpildīti 489 000 kvadrātmetru bedru, kas izmaksāja 5,8 miljonus latu. Šogad plānotais bedrīšu remonta apjoms būšot aptuveni 700 000 kvadrātmetru.
Šā gada budžeta plānā 146,3 miljonus latu no valsts autoceļu finansējuma veido Eiropas Savienības fondu līdzfinansētie projekti, savukārt 60,3% - valsts budžets. Salīdzinot ar 2008.gada budžeta finansējumu 165 miljonu latu apmērā, valsts atbalsts samazinājies gandrīz trīskārtīgi.
Pēc Pāžes teiktā, autoceļiem ārkārtīgi pietrūkstot valsts naudas, jo tā esot vieglāk apgūstama - iepirkumu procedūras ir vienkāršākas, savukārt Eiropas Savienības nauda esot paredzēta tikai jauniem projektiem.