Cik ilgi vēl Jūrkalnē priedes sliesies stāvus?

Jā, daudzviet Latvijā jūras krasta erozija ir radījusi skaistus, ainaviskus stāvkrastus, akmeņainas pludmales un citas dabas vērtības ko cilvēki labprāt brauc apskatīt. Arī Jūrkalnes pagastā krasts atkāpjas ar vidējo ātrumu 1-2 metri gadā (tas gan notiek tikai vētrās un pēdējos divus gadus tādu (pietiekami spēcīgu) vētru nav bijis). Tās pāris vēja sašķiebtās priedes un pat tie 2-5 ha/gadā ko Latvija zaudē pateicoties krasta erozijai noteikti nav pietiekams iemesls lai zem krasta nostiprināšanas karoga nobūvētu visu piekrasti ar izcili ainaviskām betona sienām. Izpratnes veicināšanai rekomendēju iepazīties ar Polijas, A-Vācijas, Kaļiņingradas, uc. pieredzi, kur 20.gs. sākumā un vidū tika šādi sacūkoti daudzi desmiti km piekrastes - "nostiprinātajos" krasta posmos praktiski nav pludmales, vecais stāvkrasts apaudzis ar krūmiem un alkšņiem, visi šie krasta stiprinājumi prasa regulāru remontu (līdzekļus) un izskatās - pē.. . Turklāt vietējie amatvīri vairumā gadījumu ir secinājuši, ka visa tā krasta nostiprināšana ar sekundārajām izmaksām un zaudējumiem ir gala beigās izmaksājusi krietni vairāk nekā būtu maksājusi tāda piekrastes attīstības plānošana, kas ņemtu vērā krasa erozijas faktu un nepieļautu jaunu būvniecību riska zonā, plus kaut kādi kompensācijas mehānismi dažām "cietušo" grupām.

izeja ir elementāra ļaujiet krastā salikt vēja ģeneratorus uzliekot par pienākumu nostiprināt krastu. Un nekādi aizdevumi nebūs vajadzīgi. Varēs nešausmināties ka LV teritorija tiek izskalota. Bet tas jau Jums mīļie tautieši nepatiks, man gan neskaustu, lai gan pašam ne zemes ne naudas.

Jūra neaizsalst, ūdens izgrauž karstus.

Tas pats koks tur gulēja augustā, kad pa to krastu nostaigāju no Jūrkalnes līdz Pāvilostai.

Varbūt būtu labi kādu daļiņu no aizdevuma ieguldīt krastu nostiprināšanā?