Piektdien vēlēšanām reģistrēti septiņi saraksti - partijas Alternative, Zaļo un zemnieku savienības, partijas Par prezidentālu republiku, Latvijas Reģionu apvienības, Latvijas Sociālistiskās partijas, partijas Latvijas attīstībai un Kristīgi demokrātiskās savienības kandidātu saraksti.
CVK iepriekš EP vēlēšanām bija reģistrējusi arī partijas Suverenitāte, apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa, Latvijas Atdzimšanas partijas, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partijas, Latvijas Krievu savienības un partijas Vienotība sarakstus.
Laikraksts Diena piektdien vēsta, ka EP vēlēšanās, kas notiks 24.maijā, būs kopumā 171 kandidāts. Salīdzinot ar divām iepriekšējām EP vēlēšanām 2004.gadā un 2009.gadā, interese par iekļūšanu Eiropas Parlamentā ir mazinājusies.
Kad Latvijā pirmo reizi 2004.gada 12.jūnijā vēlēja Eiropas Parlamenta deputātus, 16 partiju un to apvienību bija iekļāvušas savos sarakstos 245 kandidātus. Togad pārstāvniecību EP ieguva piecas partijas. Tēvzemei un brīvībai/LNNK spožo uzvaru, iegūstot četras vietas, līdz šim nevienam vēl nav izdevies atkārtot. Divi no toreiz ievēlētajiem tēvzemiešu deputātiem - Roberts Zīle un Inese Vaidere (tagad Vienotība) - tāpat kā Tatjana Ždanoka no PCTVL (tagad pārstāv uz tās bāzes izveidoto Latvijas Krievu savienību) ir Eiropas Parlamentā strādājuši bez pārtraukuma un kandidē vēlēšanās arī trešo reizi. Savukārt 2009.gadā interesi par iesaistīšanos cīņā bija izrādījuši 17 politisko spēku, no tiem mandātus EP saņēma seši saraksti.
Pēc bijušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) iesaistīšanās vēlēšanu cīņā ar pirmo numuru, arī politiskie konkurenti paredz Vienotībai labus panākumus vēlēšanās. Tai prognozē trīs vietas un cerības četriem sarakstā iekļautajiem, jo, iespējams, ka Dombrovskis kļūst par Eiropas komisāru un tad mandātu noliek. Citu spēku pārstāvji uzskata, ka īsti korekti nav izmantot bijušo premjeru kā vilcēju, bet viens no Vienotības līderiem Dzintars Zaķis skaidroja, ka tā ir Eiropā pieņemta prakse, ka politiķi, kas kandidē uz komisāru amatiem, piedalās arī vēlēšanās, jo "komisārs arī ir politiķis un būtu labi, ja viņš šo amatu izmantotu arī par labu savai valstij".
Līdzšinējās prognozes liecina, ka uz labu pārstāvniecību EP var cerēt arī partija Saskaņa, par spīti koriģētajam zīmolam, - tas nebūs Saskaņas centra, bet gan sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa saraksts, jo sabiedrotie no Latvijas Sociālistiskās partijas ar Alfrēdu Rubiku priekšgalā startē atsevišķi.
Latvisko partiju spārnā konkurence ir ievērojami lielāka. Partiju pieteikumus var sadalīt vairākās grupās. Vienā ir Saeimā pārstāvētās partijas - Vienotība, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, kā arī Zaļo un Zemnieku savienība, kurai līdz šim nav izdevies iegūt kādu vietu EP, bet tā cer uz šīm vēlēšanām. Vēl vienā grupā ir nelielas ietekmes partijas, kuras piedalās visās vēlēšanās gadu no gada, bet panākumus tajās negūst. To vidū ir arī tradīcijām bagātā LSDSP un Kristīgo demokrātu savienība. Šogad ir divi jaunpienācēji ar sabiedrībā pazīstamiem līderiem. Viena ir Latvijas Reģionu apvienība, kuru izveidoja Reģionu alianse kopā ar sabiedrotajiem novados, par saraksta pirmo numuru izraugoties bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Mārtiņu Bondaru.
Einara Repšes vadītā Latvijas Attīstības partija startē ar režisoru Andreju Žagaru saraksta galvgalī. Tieši šis politiskais spēks ir pievērsis vislielāko uzmanību, ar milzīgu furgonu apceļojot Latviju, bet pirms tam bija ieguldījis arī zināmus līdzekļus reklāmās. Tiesa, tas ir agrākās vēlēšanās jau pārbaudīts paņēmiens un nav izrādījies visai efektīvs. Iepriekš Saeimas vēlēšanās ceļošana pa Latviju ar politiķu sejām izdaiļotos furgonos to īpašniekiem sevišķus panākumus nenesa.
EP vēlēšanas šogad ir iespēja mazākām partijām atgādināt par sevi, bet ietekmīgākajām audzēt spēkus Saeimas vēlēšanām, izmantojot iespēju popularizēt savus cilvēkus. Vairākos sarakstos ir iekļauti arī bezdarbnieki jeb personas, kas "šobrīd nestrādā", kā trīs kandidātus pieteikusi Repšes partija. Vienpadsmit pretendentiem ir vidējā izglītība. Kandidātu vidū ir arī cilvēki, kas mainījuši politisko piederību, - tajā skaitā no likvidētās Tautas partijas. No tagadējiem EP deputātiem vēlēšanās vairs nekandidē no LPP/LC ievēlētais Ivars Godmanis, kura pārstāvētā partija arī ir izbeigusi savu darbību.