Skolās joprojām trūkst skolotāju – no 474 vakancēm 150 ir pirmskolās, bet pārējās – vispārizglītojošajās. Situācija ir līdzīga kā pērn, proti, tās veido 0,98% no kopējā skolotāju skaita – 48 293.
Nepilnas slodzes
Pamatā pieprasījums ir pēc skolotājiem, kuri strādā nepilnu slodzi, piemēram, no vienas līdz 10 mācību stundām kādā noteiktā mācību priekšmetā, tāpēc brīvo vietu aizpildīšana ir sarežģītāka. Ministre uzsvēra, ka apmēram 30% no pedagogiem strādā 0,5 un 0,7 slodzes. Tas nozīmē, ka pašā sistēmā jāspēj rast skolotāju resursus un pašvaldībām jādomā par skolu tīkla sakārtošanu. It īpaši tas attiecas uz vidusskolām. Arī Rīgā ir 17 vidusskolas, kurās 10.–12. klasēs skolēnu skaits neatbilst minimālajam noteiktajam, bet vēl 15 skolās pašvaldība plāno izmaiņas vidējās izglītības iestādes darbībā, piemēram, šajā mācību gadā neuzņemot skolēnus 10. klasē vai reorganizējot izglītības iestādes 2021.–2023. gadā.
Bažas rada arī pedagogu novecošanās. Latvijas pašvaldību vadītāji IZM pauduši, ka pēc pieciem gadiem šī problēma kļūs ļoti akūta. Statistikas dati ir daiļrunīgi – 16 666 jeb puse Latvijas pedagogu ir 50 un vairāk gadu veci (šobrīd ierindā ir 2470 skolotāju vecumā virs 65 gadiem).
Vairāki risinājumi
Lai gan pedagogu nodrošinājums ir pašvaldības un skolu direktoru atbildības jautājums, ministrija piedāvā vairākus risinājumus. "Pašā sistēmā šobrīd jau iespējams rast resursus skolotāju labākam nodrošinājumam, un šis ir vēstījums pašvaldībām," teica Šuplinska. IZM katru gadu plānojot kursus papildu kvalifikācijas ieguvei cita mācību priekšmeta mācīšanai. 2019. gadā 159 skolotāji ieguvuši papildu kvalifikāciju "dabaszinātņu skolotājs". Tāda prakse ļauj elastīgāk izmantot esošos resursus (piemēram, fizikas skolotājs var mācīt matemātiku, ķīmijas skolotājs – bioloģiju u. tml.), un skolas direktoram nav jāmeklē pedagogs trūkstošajai vakancei uz dažām mācību stundām.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 29. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!