Pašreiz Pilsonības likums paredz, ka ir nepieciešama abu vecāku piekrišana, lai nepilsoņu bērns tiktu reģistrēts par pilsoni. Deputāti vienojās, ka situācijās, kad vecāku starpā nebūs vienprātības, jauno normu varēs interpretēt par labu tam no vecākiem, kurš atbalstīs pilsonības piešķiršanu. Taču šāda veida strīdus būs iespējams risināt arī tiesā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir rosinājusi, ka bērna vecākiem nebūs nepieciešams rakstīt iesniegumu PMLP, jo izvēlēties pilsoņa vai nepilsoņa statusu savam bērnam būs iespējams, izdarot atzīmi dzimšanas reģistrācijas anketā. Balsojums par PMLP priekšlikumu pirmdien netika veikts.
Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (ZRP) skaidroja, ka šis lēmums atbilst Zatlera reformu partijas (ZRP) virzienam jautājumā par to, lai nepilsoņu bērni vienu mēnesi nepaliktu bez tiesiskā statusa, - ka viņi šajā posmā nav nedz pilsoņi, nedz nepilsoņi.
Deputāti arī atbalstīja normas saglabāšanu, kas paredz, ka nepilsoņiem pēdējos piecus gadus ir pastāvīgi jādzīvo Latvijā, lai pretendētu uz pilsonības statusa piešķiršanu savam bērnam.
Apakškomisija pie šī jautājuma izskatīšanas darbu vēl turpinās.
Kā ziņots, ZRP frakcija 2011.gada nogalē Saeimā iesniedza priekšlikumus grozījumiem Pilsonības likumā, kas paredz būtiski atvieglot pilsonības iegūšanu pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimušiem bezvalstnieku vai nepilsoņu bērniem.
Iesniegtie priekšlikumi paredz, ka turpmāk bezvalstnieku vai nepilsoņu bērni uzreiz tiks reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, vienlaikus saglabājot vecākiem tiesības paust savu gribu reģistrēt bērnu kā Latvijas nepilsoni.
Turklāt, bērnu reģistrējot, nebūs nepieciešama abu vecāku vienošanās - turpmāk bērna reģistrācijai būs pietiekama viena no vecākiem griba, toreiz norādīja ZRP.