Šodien preses konferencē Dimants teica, ka nevajadzētu vilcināties ar koncepcijas pieņemšanu. Ja gadījumā koncepcija netiek pieņemta, ir jāsaprot argumenti, kādēļ.
Viņš ir ticies ar nacionālās apvienības pārstāvjiem, kas ierosināja valdībā atlikt lēmuma pieņemšanu par koncepciju, lai skaidrotu tās atbilstību Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklim, un satura veidošanas prioritātēm vienotajā medijā.
Arī pirmdien, 10.jūnijā, NEPLP ir uzaicināta uz Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) frakciju, kur tiks runāts par vienotā sabiedriskā elektroniskā medija koncepciju.
Tas, vai valdība nākamnedēļ varētu pieņemt koncepciju, ir atkarīgs no tā, vai NEPLP tikšanās laikā ar VL-TB/LNNK partijas un frakcijas pārstāvjiem padome varēs piedāvāt plānu, kā pēc būtības novērst ar vienotā sabiedriskā medija darbību saistītos riskus, sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Viņa iepriekš vērsa uzmanību, ka vairāki Saeimas deputāti pauduši bažas, ka sabiedriskā medija darbībā varētu tikt pārkāpti vairāki būtiski principi. Parlamentārieši norādījuši uz nepieciešamību ievērot viedokļu daudzveidību, kad medijā netiek pausts tikai vienpusējs viedoklis, bet ir dzirdami dažādu sabiedrības grupu viedokļi.
Svarīgi, lai sabiedriskais medijs būtu politiski neitrāls un redakcionāli neatkarīgs. Un, ja ir definēts, ka sabiedriskā medija prioritātes ir kultūra, izglītība, bērnu un jauniešu raidījumi, ziņas un informatīvi analītiskais bloks, tad no šiem fundamentālajiem principiem nevajadzētu atkāpties, iepriekš norādīja politiķe.
Piektdien Mūrniece norādīja, ka no NEPLP tiek sagaidīts praktisks un pragmatisks piedāvājums, lai novērstu ar šo principu ievērošanu saistītos riskus. Parlamenta komisijas priekšsēdētāja secinājusi, ka sabiedriskajā televīzijā redzama palēna atkāpšanās no minēto principu ievērošanas.
Arī Dimants ceturtdienas sarunā ar Mūrnieci esot piekritis, ka saistībā ar vienota medija izveidi pastāv riski, kuri nav pietiekami labi novērsti, piebilda politiķe. NEPLP priekšsēdētājs redzot iespējas, kā tos novērst, un ir ieskicējis iespējamos risinājuma ceļus.
NEPLP pārstāvji ir pārliecināti, ka ir snieguši nepieciešamo informāciju par Latvijas sabiedriskā medija vīziju, mērķiem, prioritātēm u.c.
Arī piektdien preses konferencē tika sniegta informācija par jaunveidojamo sabiedriskā medija padomi, kas veiks uzraudzības funkciju, par tās locekļu izraudzīšanos konkursa kārtībā un apstiprināšanu.
Preses konferencē tika kliedētas politiķu paustās bažas par kultūras raidījumu vietu Latvijas sabiedriskajā medijā.
Kultūras raidījumiem nākamajos gados paredzēts palielinājums par 104% jeb 510 stundām gadā. 2018.gadā kultūras raidījumu apjoms Latvijas Televīzijā (LTV) būs tuvu pie 1000 stundām gadā. Latvijas Radio šis apjoms sasniegs 1100 stundas gadā.
Kā ziņots, valdība šonedēļ atkārtoti atlikusi lēmuma pieņemšanu par vienotā sabiedriskā elektroniskā medija izveidošanas koncepciju. Pēdējo reizi koncepcijas skatīšana atlikta, pamatojoties uz to, ka koalīcijas partneri pauduši bažas par kultūras vietu jaunveidojamā medijā.
Pēc tam NEPLP izplatīja paziņojumu, ka LSM projekts paredz būtiski stiprināt ziņu un informatīvi dokumentālās programmas, bērnu un pusaudžu raidījumus, kā arī izglītības, zinātnes un kultūras programmas.
No papildu budžeta pieprasījuma sabiedriskajiem medijiem jau 2014.gadā vienu trešdaļu veido finansējums tieši kultūras raidījumiem, kuru vidū ir jauni kultūras un izglītojošie raidījumi, vēsturiska oriģinālseriāla veidošana, projekti saistībā ar Rīga 2014 u.c.
Jautājums par Latvijas sabiedriskā medija koncepciju ir iekļauts nākamās valdības sēdē 11.jūnijā. Valdībā iesniegtais Kultūras ministrijas rīkojuma projekts paredz atbalstīt koncepcijas otro variantu, kas piedāvā Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu. Juridiskā apvienošana paredzēta līdz 2015.gada 1.janvārim.
Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā.
Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildus valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā. Nākamajam gadam no valsts budžeta būtu nepieciešami 2,3 miljoni latu.