Kad vajadzīga klātiene
Pandēmijas iespaidā videokonferences un digitālās konsultācijas ir kļuvušas par ikdienu, Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijas kopsēdē trešdien atzina ministrs. Vaicāts par digitālās diplomātijas atziņām, Rinkēvičs uzsvēra, ka līdz šim daudz pasākumu, kuri notika klātienē un kuros tika pieņemti jau saskaņoti lēmumi, "bija vairāk kā dekors". Tagad, kad sanāksmes norit virtuāli, ietaupās gan laiks, gan enerģija, gan komandējumu izdevumi. "Starpreģionālas sanāksmes, kurās nav politiski jūtīgu jautājumu, noteikti [turpmāk] notiks digitāli," pieļāva ministrs. Digitālais formāts ir labs arī tad, ja Eiropas Savienības (ES) līmenī jārisina steidzami jautājumi, piemēram, kā bija šogad ar Baltkrievijas notikumiem. "Bet pilnīgi skaidrs, ka strīdīgus jautājumus, vai tas būtu ES budžets vai NATO jautājumi, digitāli nevar atrisināt. Ir jādod iespēja grupām, kurās ir lielākie strīdnieki, sanākt kopā, izrunāties, atkal atnākt pie sarunu galda. Digitāli šādas iespējas ir ierobežotas," atzina Rinkēvičs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ES būtu jāinvestē sakaru tīklu drošības uzlabošanā, par piemēru minot gadījumu, kad ES aizsardzības ministru sanāksmei varēja "pieslēgties cilvēki no malas". NATO ietvaros esot savādāk.
Aizvadītais un jaunais
Runājot par 2020. gada svarīgākajiem notikumiem, ārlietu ministrs atgādināja par Latvijas iedzīvotāju plašāko repatriāciju valstiskuma vēsturē, kā arī par Moneyval pozitīvo vērtējumu, kas pirms gada izraisīja ļoti daudz debašu. Tāpat viņš pieminēja ES daudzgadu budžetu, kas gan vēl nav apstiprināts Polijas un Ungārijas iebildumu dēļ. Latvija esot ieinteresēta panākt visām ES dalībvalstīm pieņemamu kompromisu, taču, ja tuvāko dienu laikā nebūs vienošanās, no janvāra ES "dzīvos 1/12 daļā no budžeta, kas nevienam nav izdevīgi". Ministrs vēl atzīmēja Triju jūru iniciatīvu, kas varētu būt laba platforma reģionālo, digitālo, enerģētikas un transporta projektu attīstībā, kā arī ASV iesaistē. "Gribu cerēt, ka jaunā ASV prezidenta administrācija turpinās līdzšinējās administrācijas kursu," piebilda Rinkēvičs, kontaktu veidošanu ar ASV jauno līderi un Kongresu minot kā otro svarīgāko prioritāti 2021. gadā.
Pirmā – diskusijas par ES nākotni, tostarp veselības savienību un drošības un aizsardzības politiku. "Šobrīd populāra diskusija ir par Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju, bet katrs ar to saprot kaut ko savu. Latvijas nostāja ir skaidra – mēs vēlētos stratēģisko autonomiju jomās, kurās ir jāstiprina savas spējas, bet, ja runa ir par drošību un aizsardzību, – šīs spējas ir jāstiprina, bet nekādā veidā neredzot to kā alternatīvu NATO vai nekādā veidā negraujot transatlantiskās attiecības," sacīja Rinkēvičs. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA), stratēģisko autonomiju nosaucot par "jauno Lohnesa briesmoni", aicināja Latviju šajās diskusijās runāt nevis par autonomiju, ko katrs uztver savādāk, bet par ES stratēģijām attiecībā uz Krieviju, Ķīnu un transatlantiskajām attiecībām.
Kols aicināja ziņojumā arī iekļaut vairākus šogad pieņemtus būtiskus lēmumus, precīzākus apzīmējumus par Krievijas un Ķīnas lomu, konkrētāku nostāju par nepieciešamajām reformām ANO, kā arī veltīt atsevišķu sadaļu par Baltkrieviju, kas šobrīd "parakstīta" zem Austrumu partnerības sadaļas. Savukārt Eiropas lietu komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda un deputāte Krista Baumane (abas A/P) mudināja būt ambiciozākiem Eiropas Zaļā kursa jautājumā, bet Saskaņas deputāti aicināja vairāk skaidrot sankciju politiku.
Nākamgad beidzot plānots atvērt vēstniecību Austrālijā, kam budžetā paredzēti 1,9 miljoni eiro, tostarp vēstniecības darbībai. Plānu īstenošanā gan jārēķinās ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem. Vēstniecība šajā valstī bija iecerēta jau šogad, taču tai paredzētā nauda tika novirzīta mediķu algu palielināšanai. Nevienu citu pārstāvniecību nākamgad nav plānots atvērt, Dienai apliecināja Ārlietu ministrijā. Tiesa, Rinkēvičs norādīja, ka politisku, ekonomisku un konsulāru apsvērumu dēļ Latvijai vajadzētu vēl vismaz divas vēstniecības – vienu Latīņamerikā, otru – Āfrikas reģionā.