Ozoliņa atzina, ka pirmā reakcija, klausoties valsts augstāko amatpersonu uzrunas, bijusi liela vilšanās.
"Latvija atrodas būtisku pārmaiņu priekšā gan iekšpolitiski, gan starptautiski. Tas, ko varēja dzirdēt runās, bija sākot no grāmatvediska uzskaitījuma līdz atsevišķu savstarpēji nesaistītu tematu nosaukšanai," vērtēja Ozoliņa un norādīja, ka sabiedrība no šādām runām gaida gan kritisku vērtējumu, gan pamudinošus vārdus jaunajam gadam. "Tā visa tur nebija."
Vienlaikus viņa iezīmēja arī pozitīvās lietas, piemēram, prezidents runā pievērsās sabiedrības saliedētībai un referendumam.
"Taču pietrūka vēstījuma, kas ir svarīgākie uzdevumi un kopīgie mērķi," sacīja Ozoliņa.
Vērtējot uzstāšanās prasmes, Ozoliņa kritiski izteicās par Dombrovski, kuram ir jau vairāku gadu pieredze, uzstājoties publiski.
"Šī bija viena no visvājākajām publiskās uzstāšanās reizēm," atzina eksperte.
Savukārt prezidents nedaudz ir uzlabojis savas runas spējas, taču "vēl tāls ceļš ejams".
Uz jautājumu, vai šādas runas vispār ir vajadzīgas, Ozoliņa atbildēja, ka tāda ir tradīcija un sabiedrība sagaida, ka politiskie līderi periodiski saka tautai svarīgas runas, kas parāda virzienu, kurā jāiet.
"Runas ir jāsaka, jautājums, kad teikt. Var izvēlēties Jauno gadu vai svarīgu valsts svētku dienu. Sakot Jaunā gada runu, ir jābūt augstai meistarībai, bet, pēc šīm runām spriežot, Latvijā vairs nav neviena runas speciālista," pavēstīja eksperte.