Tāpat arī Lietuvā elektroenerģijas cena samazinājās par 22% un bija 83,95 eiro par MWh, bet Igaunijā cena samazinājās par 21% - līdz 84,15 eiro par MWh.
Pagājušajā mēnesī elektroenerģijas zemākā stundas cena Baltijā bija -109 eiro par MWh, bet augstākā stundas cena bija 500,90 eiro par MWh.
Savukārt "Nord Pool" sistēmas mēneša cena pieauga par 29% salīdzinājumā ar augustu un bija 19,76 eiro par MWh.
Septembrī "Nord Pool" sistēmas cenu ietekmēja atomelektrostaciju pieejamā ražošanas jauda, kas piedzīvoja šī gada straujāko kritumu, samazinoties par 15 procentpunktiem - līdz 69% vidēji mēnesī. Tāpat arī samazinājās ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem - vēja staciju izstrāde Ziemeļvalstīs bija par 3% zemāka, bet saules staciju izstrāde kritās par 27%.
Tikmēr Baltijas valstu cenu lejupslīdi galvenokārt noteica Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma "EstLink 2" atgriešanās darbībā pilnā apjomā, kas ļāva importēt lētāku elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm. Tā rezultātā elektroenerģijas plūsmas uz Baltijas valstīm pieauga par 4%, salīdzinot ar augustu.
Vienlaikus par 33% pieauga vēja staciju izstrāde un uzlabojās Baltijas elektroenerģijas izstrādes apjoma un patērētā daudzuma attiecība.
Aizvadītajā mēnesī Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš bija 1948 gigavatstundas (GWh), kas ir par 2% mazāk nekā augustā un par 1% vairāk nekā šajā periodā pērn.
Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī jeb 485 GWh, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar septembri 2023.gadā. Igaunijā šis apjoms samazinājās par 3%, salīdzinot ar augustu, un par 5%, salīdzinot ar šo periodu pērn, veidojot 531 GWh. Lietuvā tika patērētas 932 GWh elektroenerģijas, kas ir samazinājums par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un pieaugums par 4% salīdzinot ar aizvadītā gada septembri.
Tikmēr elektroenerģijas izstrāde Baltijā pieauga par 2%, salīdzinot ar augustu, un par 18%, salīdzinot ar šo periodu aizvadītajā gadā, sasniedzot 1223 GWh. Latvijā un Lietuvā tika saražots par 2% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī - attiecīgi 249 GWh un 601 GWh. Savukārt Igaunijā saražotais elektroenerģijas apjoms kāpa par 15% salīdzinājumā ar augustu un sasniedza 373 GWh.
Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība septembrī bija 63%. Latvijā šis īpatsvars bija 51%, Igaunijā - 70%, savukārt Lietuvā tas bija 64%.
Vienlaikus septembra kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 15% zem mēneša normas, kas ietekmēja arī ūdens pieteci Daugavā - tā samazinājās par 13% salīdzinājumā ar augustu - līdz 163 kubikmetriem sekundē. Šis apjoms ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī, taču ir par 16% zemāks nekā septembra daudzgadu vidējais rādītājs.
Aizvadītajā mēnesī "Latvenergo" hidroelektrostacijās tika saražotas 56 GWh elektroenerģijas, kas ir par 41% mazāk nekā augustā. Tas saistīts ne vien ar zemāku ūdens pieteci Daugavā, bet arī ar plānoto ūdens līmeņa pazemināšanu Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē atjaunošanas darbu veikšanai, kas norisinājās no 12.augusta līdz 27.septembrim.
Tikmēr elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" termoelektrostacijās sasniedza 137 GWh, kas ir par 34% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.
Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts "Nordic Futures" septembrī joprojām virzījās lejup, sasniedzot šī gada zemāko līmeni - 23,48 eiro par MWh, kas ir samazinājums par 14% salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša datiem. Tikmēr nākamā gada sistēmas kontrakta cena samazinājās par 7% un bija 39 eiro par MWh.
Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.