Pēc tam, kad tika nolemts EM uzticēt izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, ministrija ir sākusi izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos.
"Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus, apzināmies, ka šobrīd sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas, tāpēc mērķis ir radīt ilgtermiņā drošus apstākļus skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai Covid-19 apstākļos," skaidroja ministrijā.
EM atzina, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis.
Šonedēļ ministrija sagatavotos priekšlikumus pārrunās ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem, bet nākamnedēļ iepazīstinās valdību ar sagatavotajiem priekšlikumiem skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 pandēmijas apstākļos. Savukārt pēc Ministru kabineta konceptuālā lēmumu pieņemšanas ministrija gatavos attiecīgus grozījumus normatīvos.
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka asociācija nepiekrīt Veselības ministrijas (VM) minētajam, ka skaistumkopšanas nozarē pakalpojumus varētu atsākt sniegt tikai friziera un manikīra pakalpojumu sniedzēji.
Asociācijas pārstāve norādīja, ka patlaban Latvijā skaistumkopšanas nozarē ir nodarbināti tādi skaistumkopšanas speciālisti kā manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, grimētāji, vizuālā tēla stilisti, SPA speciālisti, kā arī darbojas sertificētas ārstniecības personas kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti, masieri un podologi.
"Skaistumkopšanā nav iespējams izdalīt prioritāras un mazāk svarīgas manipulācijas. Kurš būs tas, kurš to uzraudzīs un ar kādām metodēm? Ir svarīgi, lai visi var strādāt pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, vienlīdzīgiem kritērijiem. Ierobežojumiem ir jābūt loģiskiem un pārdomātiem. Kārtējo reizi dalot un sadrumstalojot pakalpojumu klāstu var panākt sabiedrības pretreakciju - pakalpojumu sniegšanu pagrīdē," atzina Reinsone.
Asociācijas ieskatā, lai skaistumkopšanas nozare varētu atsākt apturēto darbību, ir jānosaka ierobežojumi, kurus ievērojot, jebkurš speciālists varētu atsākt darbību. Asociācija uzskata, ka kontroles mehānismam ir jābūt Veselības inspekcijas ārstniecības personu reģistram.