Līguma projekts liecina, ka ES atteikusies no idejas par nacionālo budžetu uzraudzību, pret ko protestēja Lielbritānija. «Pazuduši» arī citi pretargumenti
Automātiskas sankcijas par fiskālās disciplīnas neievērošanu ir darba kārtībā, savukārt nacionālo valstu budžetu pirms apstiprināšanas valdībā Eiropas Komisija (EK) neizskatīs, tā var spriest pēc Dienas rīcībā nonākušās Eiropas Savienības (ES) valstu starpvaldību līguma projekta pirmās redakcijas. Šonedēļ Latvijas valdība spērusi pirmos soļus tikai pāris mēnešu garajā ceļā uz Eiropu disciplinējošu fiskālo politiku. Ministru kabinetā nonācis starpvaldību līguma darba variants, savukārt ministriju pārstāvji pirmajā sēdē Briselē otrdien jau vienojušies par līguma potenciālo formu, lai ārkārtas samitā februāra sākumā valstu vadītāji varētu diskutēt par līguma tekstu.
«Daudzi sāk nosodīt līgumu, to neredzot un nelasot, taču tie, kuri saskata hiperfederālismu, kļūdās,» Dienai apgalvo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš arī norāda, ka patlaban valdības rīcībā ir darba dokuments, ar kuru vēl daudz jāstrādā, nevis konkrētas norādes «no augšas», tāpēc vēl ir pāragri runāt par kādiem konkrētiem jautājumiem. Ievērojot vairāku valstu valdību pretenzijas, līguma projektā nav iekļauts punkts par nacionālo valstu budžeta saskaņošanu EK, taču joprojām tiek aplūkotas iespējas piemērot automātiskās sankcijas valstīm, kas pārkāpj finanšu disciplīnu.
Otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti konceptuāli atbalstījuši valdības sagatavotos grozījumus Satversmē, kas paredz konstitucionālā līmenī nostiprināt fiskālās disciplīnas principus, kā arī izveidot fiskālo padomi. Šīs komisijas atbalstītās izmaiņas paredz papildināt Satversmes 66. pantu, nosakot, ka Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei, tās nepieciešamas, lai fiskālās disciplīnas principiem piešķirtu hierarhiski augstāku vietu tiesību sistēmā.
Kā Diena jau vēstīja iepriekš, vienošanos noslēgt līgumu par stingrāku fiskālo uzraudzību 9. decembrī ES samitā parakstīja 26 dalībvalstu vadītāji, savukārt Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja, ka Apvienotajai Karalistei šī vienošanās ir nepieņemama. Kā intervijā Dienai skaidroja Lielbritānijas vēstnieks Endrū Sopers, britiem nepieņemams bija iepriekš plānotais princips, ka nacionālie budžeti būtu jānodod EK izvērtēšanai, un arī iespējamais finanšu transakcijas nodoklis, kas apdraudētu Londonas Sitijas kā finanšu sektora centra konkurētspēju pasaules tirgū. Šie abi argumenti līdz ar esošo līguma redakciju ir izslēgti.