Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā 0 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Finanšu nozares kapitālajā remontā parādās brāķis

Aizdomas par iespējamu mēģinājumu apiet likumos noteiktās prasības, kā Diena jau vēstīja, rada SIA Pharma Invest maija sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iesniegtais lūgums atļaut izteikt a/s Olainfarm brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par kopējo summu gandrīz 10 miljoni eiro. Līdz šim ilgi snaudušais uzņēmums, kas, iespējams, šajā procesā tiek izmantots kā čaulas kompānija, kopumā vēlas nopirkt 10% Olainfarm akciju, taču Dienas veiktā izpēte ļauj izteikt pieņēmumu, ka Pharma Invest nav īstais akciju gribētājs un aiz šā uzņēmuma tiek slēpta kāda cita persona.

Jāpiebilst, ka, visticamāk, brīdī, kad Diena sāka izrādīt pastiprinātu interesi, tajā skaitā uzdot uzraugošajām un kontroles iestādēm jautājumus par iecerēto darījumu, ar Prudentia saistītā Pharma Invest vai tie, kuri stāv aiz šīs iespējamās čaulas kompānijas, ieslēdza atpakaļgaitu un Pharma Invest iesniegums FKTK tika atsaukts, par ko FKTK publiski paziņoja 5. jūnijā – tajā pašā dienā, kad laikraksts Diena publicēja rakstu, paužot aizdomas par Pharma Invest ieceres patieso stāstu. Tādējādi nevar izslēgt, ka Pharma Invest pēkšņais lēmums atsaukt iesniegumu tika pieņemts Dienas izrādītās intereses un 5. jūnijā publicētā raksta dēļ.
 

Augsti riski

Fondu tirgus pārzinātāji sarunā ar Dienu apstiprina, ka augstāk minētais neskaidrais gadījums liecina, ka šobrīd spēkā esošajos normatīvos arī pēc slavenās "kapitālā remonta" pabeigšanas saglabājušies "caurumi", kas pieļauj iespēju slēptā veidā kapitāla tirgū īstenot darījumus arī personām, kurām legāli tas kādu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Proti, patlaban likumos nav strikti atrunātas procedūras, lai ikvienu – kaut vai vienas akcijas pirkšanas – darījumu izkontrolētu tādā līmenī, lai izslēgtu situāciju, kad jebkāda veida vērtspapīrus iegādājas personas, kurām likums to liedz, kā arī to, ka šādam darījumam tiek izmantota nelegālas izcelsmes nauda.

Būtībā patlaban nākas konstatēt, ka, kapitāli remontējot finanšu nozari, likumdevēji un nozares uzraugi nezināmu iemeslu dēļ ir vienkārši aizmirsuši par fondu tirgu, kas līdz ar to saglabā augstu risku Latvijai kādā brīdī atkal nonākt skandāla epicentrā. Kā skaidro nozares pārstāvji, norma attiecībā uz akciju atpirkuma piedāvājumu likumā pēc būtības nav mainījusies kopš 2005. gada un tikai nosaka, ka piedāvājuma izteikšanas brīdī pretendentam bankas kontā ir jābūt iesaldētai summai, kas paredzēta attiecīgu saistību izpildei, vai jābūt izsniegtam apliecinājumam par līdzekļu piešķiršanu, kuru citu starpā var izsniegt arī ārvalstu kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai apdrošināšanas sabiedrības. Tas joprojām paver iespēju Latviju izmantot kā placdarmu ārvalstu kredītiestādēs glabātu apšaubāmas izcelsmes naudas līdzekļu legalizācijai caur Latvijas finanšu sistēmu, iegādājoties, piemēram, akcijas. Cik zināms, arī Pharma Invest gadījumā patiesie "investori" bija izvēlējušies gana eksotisku Latvijas komercbanku naudas līdzekļu tranzītam.   

Diena lūdza Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjus komentēt bažas, ka normatīvos arī pēc "kapitālā remonta" ir palikuši "caurumi", kā dēļ pastāv iespēja, ka fondu tirgū (biržās) ir iespēja veikt darījumus ar uzņēmumu akcijām, kādai no darījuma pusēm neuzrādot galīgo (patieso) darījuma veicēju. Līdz ar to, iespējams, darījumos fondu tirgos ir iespēja piedalīties arī personām, kurām, piemēram, ir piemērotas kādas sankcijas, kas rezultātā var radīt problēmas biržā kotētam uzņēmumam.

"Hipotētiska iespējamība, ka kāda persona var mēģināt slēpt galīgo (patieso) darījuma veicēju, pastāvēs vienmēr neatkarīgi no tā, kāds ir tiesiskais regulējums. Tas nav pieļaujams un ir pretrunā akcionāru interešu aizsardzības principiem. Likumdevējam nav iespējas tikai ar normatīvo regulējumu vien preventīvi novērst situāciju veidošanos, kad kādas personas neievēro likumā noteikto vai radoši interpretē likuma burtu. Taču tas, ko likumdevējs var darīt ar grozījumu likumā palīdzību, ir dot rīkus vai instrumentus uzraugošajām iestādēm, ja tādi ir nepieciešami, lai to īstenotā uzraudzība būtu efektīva. Šobrīd neesam saņēmuši priekšlikumus par šāda regulējuma nepieciešamību, kas liek secināt, ka uzraugošās iestādes savstarpējā sadarbībā spēj savlaicīgi un efektīvi īstenot visus uzraudzības pasākumus," norāda FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Vienlaikus Jarockis piebilst, ka šobrīd spēkā esošais regulējums kopumā atbilst Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma ietvaram, "tāpēc nevar runāt par kaut kādiem acīmredzamiem "caurumiem". Taču šis jautājums tiek pētīts un tam ir pievērsta uzmanība no ekspertu puses, kas pašlaik Finanšu ministrijā strādā pie jauna Akciju atpirkšanas likuma izstrādes, un varam apliecināt, ka šis ir viens no jautājumiem, kas darba grupu sanāksmēs tiks apspriests un vērtēts".

Tomēr no FM pārstāvja atbildes ir secināms, ka arī nozari uzraugošo iestāžu līmenī (gan – izskatās pēc nozares dalībnieku norādēm) ir pamanītas nepilnības, kuras, jācer, tiks novērstas pietiekami ātri, lai tādējādi turpinātu "kapitālā remonta" pabeigšanas procesu ne tikai formāli, bet arī atbilstoši reālajai dzīvei, izslēdzot jebkādas iespējas likumu apiet ar līkumu.


Nenovērš atmazgāšanas iespēju

Nozares eksperti Dienai skaidro, ka, "kapitālā remonta" procesā steigā grozot un papildinot normatīvos aktus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, likumdevējs ir radījis daļēju brāķi, jo normatīvos palikuši "caurumi", kas tomēr pilnībā nenovērš noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespēju. Proti, Finanšu instrumentu tirgus likums patlaban paredz zemas prasības, lai persona varētu saņemt FKTK atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, tāpēc pašreizējā regulējuma laikā nevar izslēgt risku, ka FKTK saņemto iesniegumu atļaujas piešķiršanai izvērtē savā ziņā formāli – pēc likuma burta – un tādējādi nepamana kādas nianses, kā rezultātā var tikt izsniegta atļauja darījuma veikšanai personām, kurām pēc likuma būtības tas būtu liedzams.

Pašreiz normatīvos figurē četri punkti, kas nosaka FKTK iesniedzamos dokumentus atļaujas saņemšanai brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Proti, attiecīgs iesniegums, akciju pirkšanas prospekts (būtībā – procesa īstenošanas nolikums), reģistrācijas apliecības kopija gadījumā, ja persona ir nerezidents (vai personu apliecinoša dokumenta kopija, ja piedāvājumu izsaka fiziska persona), kā arī dokuments, kas apliecina līdzekļu pietiekamību piedāvājumā paredzēto saistību izpildei likumā noteiktajā termiņā. Taču būtībā nekādus papildu apliecinājumus un pierādījumus, piemēram, par līdzekļu legālu izcelsmi un avotu, kā arī apliecinājumu, ka piedāvājuma izteicējs patiešām ir īstais un galīgais pircējs, likums konkrēti sniegt neprasa. Finanšu pietiekamības ziņā, vismaz pēc likuma burta, pietiek, ka pretendents iesniedz apliecinājumu no kredītiestādes, ka konkrētā kontā ir attiecīgs naudas daudzums vai ka tam tiks piešķirti līdzekļi.  

Par formālismu liecina tas, ka Finanšu instrumentu tirgus likums paredz, ja nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai tie nav noformēti atbilstoši likuma prasībām, FKTK dara zināmus trūkumus un trūkumu novēršanas termiņu. Ja trūkumi novērsti, FKTK pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu. Tomēr nekur likumā nav rodama atbilde, kas varētu būt tie kritiskie jautājumi, lai neatļautu izteikt piedāvājumu, ja iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un tie noformēti atbilstoši likumu prasībām, taču tirgus dalībnieki tiek maldināti par akciju atpircēja patieso identitāti vai mērķiem. 

Ir taču starpība, vai tā paša Olainfarm akcijas atpirktu farmācijas gigants Pfizer vai nezināmi investori, ar, iespējams, apšaubāmas izcelsmes līdzekļiem. Kā akciju tirgus dalībnieki var uzzināt, vai un kādus "investorus", iespējams, slēpj ar Prudentia saistītā čaulas kompānija? Nozares eksperti gan piekrīt, ka diez vai FKTK apzināti pieļaus paviršības un ļaus īstenot aizdomas raisošus darījumus, taču būtiska ir cita nianse – ja tomēr pretendents būs izpildījis visas likumā noteiktās formalitātes, bet kādā brīdī izrādīsies, ka darījumā izmantotie līdzekļi būs nelikumīgi iegūti vai patiesie pircēji būs citi, taču FKTK būs devusi atļauju darījuma veikšanai, pēc būtības uzraugs tādējādi pat neapzināti, tomēr būs legalizējis gan darījumu, gan tajā izmantotos, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Nav šaubu, ka FKTK izprot savu atbildību par finanšu sektoru, par ko liecina arī prāvie sodi, kas pēdējos mēnešos piemēroti komercbankām. 
 

Trūkumi jānovērš

Šeit būtiski atgādināt, ka pēc pēdējo gadu neskaitāmo skaļo gadījumu pieredzes gan Latvijas, gan citu valstu bankās var būt noziedzīgi iegūti līdzekļi, tādēļ jo sevišķi svarīgi, lai pirms atļaujas izsniegšanas akciju pirkšanai FKTK vai cita uzraugošā vai kontrolējošā iestāde pārbaudītu attiecīgās naudas izcelsmi līdzīgi tam, kā šobrīd tiek praktizēts, piemēram, darījumos ar nekustamo īpašumu, kad pat kredītiestādē glabātai naudai tiek prasīta izcelsme. Šī prakse liecina, ka FKTK ir spējis motivēt bankas no likuma burta pievērsties arī likuma garam attiecībā uz nekustamo īpašumu darījumiem un būtu tikai pareizi, ja šī pieredze tiktu ieviesta arī attiecībā uz akciju darījumiem biržā. 

FM pārstāvis Dienai gan uzsvēra, ka jau šobrīd spēkā esošais regulējums Latvijā paredz, ka personai ir jāpaziņo par savu balsstiesību īpatsvaru, kad akciju iegūšanas, atsavināšanas, pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas vai kādu citu notikumu rezultātā tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par 5, 10, 15, 20, 25, 30, 50 vai 75 procentiem. Tas ir noteikts Finanšu instrumentu tirgus likuma 61. pantā. Līdz ar to ikvienam ir pieejamas ziņas par sabiedrību, kuru akcijas tiek kotētas biržā, akcionāriem, kuru balsstiesību īpatsvars sasniedzis likumā noteiktu slieksni.

Šis gan, pēc ekspertu viedokļa, nenovērš problēmu, jo tajā brīdī, kad tiek paziņots par iegūto balsstiesību īpatsvaru, darījums jau ir noticis, un, ja tajā būs bijusi iesaistīta nezināmas izcelsmes nauda, tā jau būs tikusi legalizēta, un mainīt šo situāciju vairs nebūs iespējams. Turklāt tā savā ziņā būtu akcionāru maldināšana.
Izvērtējot kapitāla tirgus ekspertu skaidroto, secināms, ka normatīvi šobrīd tomēr neparedz ļoti striktas un detalizētas pārbaudes veikšanu, lai pilnībā pārliecinātos gan par potenciālā akciju pircēja patieso (galīgo) identitāti, gan arī to, vai darījumā izmantojamie ārvalstu finanšu resursi atbilst visām normatīvu prasībām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Visticamāk, tieši tāpēc FM pārstāvis arī norāda, ka patlaban top jauns Akciju atpirkšanas likums, kurā, jācer, tiks precīzi atrunātas visas nianses, kas ne tikai novērsīs iespējamus nelikumīgus darījumus, bet arī pamatā izslēgs iemeslus šaubīties par jebkuru iecerētu darījumu kapitāla tirgos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas