VID informē, ka "noziedzīgā grupējuma lielākais klients ir uzņēmums, kas darbojas celtniecības nozarē, kura amatpersona patlaban atrodas ārzemēs. Noziedzīgi iegūto naudu uzņēmumi izmantoja, lai maksātu aplokšņu algas".
Noziedzīgais grupējums organizējis fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas un legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas klienti savās PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumu apmēru valsts budžetā.
PVN atskaitēs tika iekļauti darījumi ar vērtību, kas mazāka par 1000 latiem, kuri gan ir jādeklarē, bet nav jāatšifrē darījuma partneri. Fiktīvās darījumu shēmās iesaistītie uzņēmumi izmantoja lielos taksācijas periodus.
Shēmā iesaistīti 14 uzņēmumi, kuru darbībā VID saskatījis fiktīvu uzņēmumu pazīmes, un 11 uzņēmumi, kas izmantoja noziedzīgā grupējuma pakalpojumus.
Fiktīvo firmu īpašnieki darbojās dažādās Latvijas pilsētās - Ventspilī, Ērgļos, Mālpilī, Liepājā, Rīgā. Shēmā galvenokārt ir iesaistītas savstarpēji labi pazīstamas personas. Naudas kustība notikusi caur Igaunijas kredītiestādi, kurā arestēti 12 norēķinu konti.
Fiktīvu darījumu shēmā iesaistītie uzņēmumi Igaunijas kredītiestādēs atvērtos kontus nebija deklarējuši VID, kas apgrūtināja naudas plūsmas kustību noteikšanu. Skaidras naudas līdzekļi organizatoriem atdoti Igaunijā un Latvijā. Par skaidras naudas atdošanu bija atbildīgs shēmā iesaistītais Igaunijas pilsonis. Turklāt viens no organizatoriem regulāri pilnveidojis savas zināšanas grāmatvedībā. Iespējams, tas tika darīts ar mērķi, lai sagatavotu dokumentus tā, ka tie izskatās atbilstoši VID prasībām un VID nerodas aizdomas par fiktīvu darbību, raksta VID.