Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē šodien skatīja vairāku opozīcijas deputātu pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) par dzelzceļa projektam "Rail Baltica" paredzēto finansējumu 2025.gada valsts budžeta projektā un to pavadošajos likumprojektos. Pieprasījumu iesniedza vairāki opozīcijas deputāti, piemēram, Andris Kulbergs (AS), Edgars Tavars (AS), Māris Sprindžuks (AS).
Deputāti norādījuši, ka jau tagad varot secināt, ka nākamā gada budžetā projekta īstenošanai nav paredzēts atbilstošs finansējums. Opozīcijas deputāti norāda, ka gadījumā, ja netiks rasts finansējums, tad varot rasties "simtu miljonu" eiro zaudējumi, jo netiks izpildītas uzņemtās saistības.
Kulbergs komisijas sēdē sacīja, ka nākamā gada budžetā nav paredzēts 15 miljonu eiro finansējums "Rail Baltica" projektēšanai, 30 miljonu eiro finansējums parāda samaksai būvniekiem par būvdarbiem esošajos objektos, būvuzraudzības izmaksas 37 miljonu eiro apmērā, kā arī Rīgas lidostas un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tūlītējas konservācijas izmaksas aptuveni četru miljonu eiro apmērā. Kopā tas veido aptuveni 87 miljonus eiro.
Kulbergs uzsvēra, ka šīs izmaksas netiek segtas no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem un bija jāieplāno budžetā.
Ploka deputātiem skaidroja, ka FM rīcībā nav valdības lēmuma par nepieciešamo papildu finansējumu "Rail Baltica", un budžetā FM var ieplānot tikai to, ko skaidri nolēmusi valdība. Līdz šim ir bijuši tikai lēmumi par Latvijas puses 15% līdzfinansējumu.
Ploka uzsvēra, ka likums par budžetu un finanšu vadību skaidri norāda, kā ministrijas var uzņemties saistības. Līdz ar to, kamēr nav valdības lēmumu, FM rīcībā pat nav informācijas, kas notiek kādā no ministriju kapitālsabiedrībām.
Ploka skaidroja, ka Satiksmes ministrijai (SM) attiecīgi jāpieprasa šī finansējuma ieplānošana SM budžetā sadalījumā pa gadiem, nepārsniedzot ar Ministru kabineta lēmumiem apstiprināto saistību apmēru. Ja ir izveidojusies situācija, ka saistības ir uzņemtas bez attiecīga Ministru kabineta lēmuma, tad tās nav uzskatāmas par valsts saistībām, skaidroja Ploka.
Patlaban budžetā nākamajam gadam ieplānotais finansējums "Rail Baltica" projektam ir 170 486 332 eiro, kas ir Latvijas puses 15% līdzfinansējums Eiropas Savienības (ES) finansējumam.
Vienlaikus Ploka vērsa uzmanību, ka "Rail Baltica" projekta īstenošana tiek veikta kārtās, attiecīgi finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums un priekšfinansējums) projekta īstenošanai ir rezervēts arī budžeta programmā "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", no kuras SM to var pieprasīt arī kārtējā gada budžeta izpildes procesa ietvaros, bet apmērā, kas kopā ar iepriekšējo gadu izpildi un jau SM budžetā ieplānoto izdevumu apmēru, nepārsniedz līdzšinēji pieņemtos Ministru kabineta lēmumus par projekta apstiprinātajām saistībām.
Tāpat Ploka deputātiem skaidroja, ka nepieciešamības gadījumā trūkstošo finansējumu var atrast arī līdzekļos neparedzētiem gadījumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā visām ministrijām vienojoties un solidāri samazinot savus budžetus, kā tas bija gadījumā ar veselības nozarei nepieciešamo 142 miljonu eiro "atrašanu".
Savukārt uz deputātu pieprasījumā jautāto, vai apstāklis, ka 2025.gada valsts budžeta projektā nav paredzēts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai nepieciešamais finansējums, var izraisīt iespējamos tiesvedību riskus, piedzenot no valsts zaudējumus, piemēram, par neizpildītām saistībām sakarā ar objektu būvniecību, FM sniedza atbildi, ka FM nav "Rail Baltica" projekta īstenošanā iesaistītā puse, kā arī tā nepilda uzraudzības vai vadošās iestādes lomu šī projekta īstenošanā, līdz ar to jautājums attiecībā uz iespējamiem tiesvedības riskiem šī projekta kontekstā nav tāds, uz kuru FM var sniegt atbildi.
FM skaidro, ka "Rail Baltica" projekts ir transporta nozares projekts un par tā īstenošanu un uzraudzību atbildīga ir SM, turklāt projekta īstenošanai kā projekta centrālais koordinators izveidots AS "RB Rail", kas ir starpvalstu kopuzņēmums, un vienlaikus ir dibināta SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", kas ir "Rail Baltica" projekta nacionālais ieviesējs Latvijā. "Rail Baltica" projekts līdzšinēji tiek īstenots kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēts projekts un saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas un uzraudzības likumā noteikto uzraugošā iestāde transporta nozares projektiem ir SM.
Pieprasījumu komisija balsojumā ar sešām balsīm pret četrām nolēma neuzturēt deputātu grupas pieprasījumu.