Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +20 °C
Skaidrs
Sestdiena, 20. augusts
Bernhards, Boriss, Rojs

FM: Jūnijā tiks uzstādīts jauns patēriņa cenu kāpuma rekords

Visticamāk, ka jau jūnijā tiks uzstādīts jauns patēriņa cenu kāpuma rekords, jo inflācijas maksimālais punkts vēl nav sasniegts, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Maijā patēriņa cenu indekss palielinājās par 4% salīdzinājumā ar aprīli, kas ir ļoti augsta inflācija viena mēneša ietvaros. Ar dažiem izņēmumiem cenu kāpums bija fiksēts visiem preču un pakalpojumu veidiem. Lielākais devums mēneša inflācijā bija pārtikas, mājokļa un degvielas cenu pieaugumam. Gada izteiksmē cenu pieaugums bija vēl izteiktāks, palielinoties par 16,9%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš 2008.gada vidus, norāda FM pārstāvji.

Šā gada maijā Latvijā bija fiksēta trešā augstākā inflācija eirozonā. Augstāks patēriņa cenu pieaugums bija vien Lietuvā un Igaunijā, kur cenas palielinājās attiecīgi par 18,9% un 20% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju.

FM atzīmē, ka inflācijas jautājums ir aktuāls ne tikai Baltijas valstīs vai Eiropā kopumā, bet visā pasaulē. Šā gada maijā vidējā gada inflācija eirozonā veidoja 8,1%, kas ir augstākais cenu kāpums kopš eirozonas nodibināšanas jeb no 1999.gada. Inflācija Turcijā arī sasniedza augstāko līmeni šajā gadsimtā, 73,5% gada izteiksmē. Inflācija ASV šā gada martā sasniedza 8,5%, kas ir pēdējā 41 gada augstākais rādītājs, bet cenu kāpums aprīlī nedaudz mazinājies un veidoja 8,3%. FM secina, ka patēriņa cenu kāpums ir visaptverošs un fiksēts visos pasaules reģionos. Cenu atšķirības valstu griezumā nosaka atšķirīgs mājsaimniecību patēriņa grozs, importa struktūra, valdības un centrālās bankas īstenotā politika.

Straujajam patēriņa cenu kāpumam ir vairāki iemesli, bet galvenokārt tie ir saistīti ar ārējiem faktoriem, skaidro FM pārstāvji. Pirmkārt, straujo cenu kāpumu nosaka energoresursu (gāzes un naftas) augošais pieprasījums un piegāžu traucējumi, kas aizsākās pērnā gada rudenī. Otrkārt, straujo inflāciju ietekmē pārtikas cenu kāpums, kam ir globāls raksturs. Pārtikas cenu pieaugums vērojams kopš 2021.gada sākuma, ko ietekmē pēcpandēmijas periodā augošais pieprasījums, atsevišķu lauksaimniecības kultūru sliktā raža, mēslojuma sadārdzinājums augsto energoresursu cenu dēļ, kā arī loģistikas traucējumi.

Treškārt, kā norāda FM pārstāvji, Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprināja iepriekš minēto divu faktoru negatīvo ietekmi un palielināja spriedzi gan energoresursu, gan pārtikas tirgos. Attiecībā uz energoresursu cenām FM atzīmē, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalstu lēmums palielināt naftas piegādi no savām stratēģiskajām naftas rezervēm, kā arī "OPEC+" šā gada jūnijā pieņemtais lēmums palielināt naftas ieguvi nav pietiekošs, lai būtiski mazinātu naftas un līdz ar to arī degvielas cenas.

Arī attiecībā uz pārtikas cenām situācija saglabājas sarežģīta. Krievija un Ukraina nodrošina ap 25% no pasaules kviešu eksporta. Papildus tam Ukraina ieņem vienu no vadošajām vietām pasaulē saulespuķu, kukurūzas un rapša eksportā. Pārtikas eksports no Ukrainas ir apgrūtināts karadarbības dēļ. Savukārt Krievija aizliedza līdz vasaras beigām eksportēt graudaugus un cukuru. Pārtikas eksporta ierobežojumus ieviesa arī Indija, Turcija, Irāna, Alžīrija, Indonēzija un virkne citu valstu. 

Karš Ukrainā un pārtikas eksporta aizliegumi noteikti negatīvi atspoguļosies pārtikas cenu kāpumā visā pasaulē, norāda FM pārstāvji. Eiropas Savienība (ES) ir augsti pašnodrošināta ar pārtiku, kopumā saražojot daudz vairāk nekā iekšējam patēriņam ir nepieciešams, tomēr dārgāki energoresursi un minerālmēsli, kā arī pārtikas deficīts citos pasaules reģionos cels pārtikas cenas arī ES kopumā.

Šā gada maijā lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums par 18,2% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 4,7 procentpunktus no fiksētās inflācijas. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu īpatsvars mājsaimniecības patēriņa grozā veido lielāko sastāvdaļu - vidēji 25,6%. Tieši tāpēc pārtikai ir būtiska ietekme uz vidējo inflāciju. FM pārstāvji uzsver, ka katrai mājsaimniecībai ir sava inflācija un savs patēriņa grozs, ko lielā mērā ietekmē ienākumu līmenis. Mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem pārtikas īpatsvars kopējā patēriņa grozā ir būtiski lielāks par vidējo un sasniedz 31,5%, tādējādi cilvēki ar zemu ienākumu līmeni vairāk izjūt cenu kāpumu.

Būtisks devums patēriņa cenu kāpumā šā gada maijā bija arī ar mājokli saistīto pakalpojumu sadārdzinājumam par 34,4%, ko visvairāk ietekmēja gāzes, siltumenerģijas, elektroenerģijas, cietā kurināmā, atkritumu savākšanas pakalpojumu cenu kāpums. Iepriekšējā mēnesī cenu kāpums šajā pakalpojumu grupā bija uz pusi mazāks jeb 16,2%.

FM pārstāvji skaidro, ka straujais cenu kāpums ir saistīts ar to, ka maijā beidzās valsts atbalsts elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas cenu kāpuma kompensācijai. Lai arī maijā centralizētā apkure jau bija atslēgta un iedzīvotāji nemaksāja par apkuri, patēriņa cenu indeksa aprēķināšanā siltumenerģijas tarifs tika uzskaitīts, tādējādi šā gada maijā siltumenerģija bija par 47,8% dārgāka nekā pērn.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas