Lai arī sākotnēji Lietuva plānoja izbūvēt divus atkrastes vēja parkus Baltijas jūrā, valsts premjers Gintauts Palucks ir paudis, ka kaimiņvalstī nav nepieciešams otrs jūras vēja parks, ja vien netiek nodrošināti eksporta tirgi pietiekamā apjomā. Tāpat enerģētikas uzņēmums Ignitis Group brīdinājis, ka pirmā 700 megavatu (MW) jaudas atkrastes vēja parka komercdarbības uzsākšanu, iespējams, nāksies atlikt, līdz būs lielāka skaidrība par pieprasījumu un savienojuma izbūvi ar Vāciju. Sākumā plāns paredzēja parka būvniecību pabeigt 2030. gadā. Līdzīgi arī Latvijas un Igaunijas kopīgajā atkrastes vēja parka Elwind projektā komunikācija no "2030. gadā" ir mainījusies uz "pēc 2030. gada".
"Baltijas jūra noteikti ir ar potenciālu atkrastes vēja parku attīstībai, taču šobrīd tā vēl nav karstākais punkts starptautiskajiem attīstītājiem. Galvenais iemesls ir tas, ka citas reģiona valstis, piemēram, Ziemeļeiropā, vai Lielbritānija piedāvā gan lielāku mērogu, gan skaidrāku un ātrāku attīstības vidi," teic AJ Power uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš arī vērtē, ka finanšu pieejamība tirgū šobrīd ir kļuvusi sarežģītāka – gan augstāku procentlikmju dēļ, gan investoru selektīvās pieejas dēļ. Turklāt elektroenerģijas cenas ir ļoti svārstīgas un bez patēriņa pieauguma vēl vairāk samazināsies laikā, kad būs pieejama papildu vēja enerģija. Attīstītāji sagaida skaidrus spēles noteikumus un uzticamus atbalsta mehānismus. Piemēram, Lietuvā konkurss par otro atkrastes vēja parku nav noslēdzies sekmīgi – tas ir signāls visam tirgum.
Uz zemes lētāk
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 30. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60