gadā kļuva par Ventspils Augstskolas (VeA) zinātnisko institūtu, kurā līdztekus pētnieciskajam darbam norit studentu apmācība kosmiskajām tehnoloģijām. VSRC direktors, VeA asociētais profesors, Dr. hab. phys. Juris Žagars _Dienai _pastāstīja, ka centrs sadarbībā ar kolēģiem citās Eiropas un pasaules valstīs turpina ne vien sākotnējos pētījumus fundamentālajās zinātnēs astrofizikā un radiointerferometrijā, bet darbojas arī lietišķo zinātņu jomā, kur jaunākais un redzamākais piemērs ir Latvijā pirmā zemes mākslīgā pavadoņa _Venta — 1_ projektēšana un radīšana kopā ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) speciālistiem un Vācijas zinātniekiem. To kosmosā nosūtīt paredzēts jau nākamajā gadā. «Latvijai ir laiks apzināties savu varēšanu satelīttehnoloģiju jomā, attīstīt to un radīt industriju ar augstu pievienoto vērtību,» balstoties uz jau uzkrāto pozitīvo pieredzi un izvērtējot sadarbības iespējas ar citām valstīm, uzskatīja J.Žagars. Viņa pieder spārnotais teiciens: «Trepes uz debesīm ir pieliktas. Atliek pa tām uzkāpt.» Optimismu šai ziņā viņā viesis arī tas, ka pēdējos gados VSRC ir iespēja kosmosa tehnoloģijām apmācīt VeA studentus, kuri šeit iegūtās zināšanas var izmantot arī citās Latvijas tautsaimniecības nozarēs. RT — 32, kas ir lielākais šāda tipa radioteleskops Ziemeļeiropā un RT — 16 infrastruktūras uzlabošanā pēdējos gados ieguldīts vairāk, nekā trīs miljoni latu no nacionālā budžeta un ES struktūrfondu līdzekļiem. Tas Latvijai ļāvis uzsākt jauna kosmisko informācijas tehnoloģiju virziena — ģeoinformācijas satelīttehnoloģiju attīstību VeA un VSRC. Šīs tehnoloģijas ir ciešā sasaistē ar ES kosmosa izpētes prioritātēm. Tā, piemēram, VSRC pētnieks Kārlis Zālīte, tālizpētes speciālisti Inese Jaunzeme, Gundars Korāts, speciālisti Andis Dembovskis un Karina Krinkele, kā arī Gatis Gaigals no VeA Inženierpētniecības centra nesen piedalījušies satelītbūves mācību praksē Vācijā, kur tika testētas un programmētas arī satelīta _Venta — 1_ komponentes un sistēmas.VSRC pirmais direktors, profesors Edgars Bervalds _Dienai _atcerējās, ka pirms pētnieciskā darba uzsākšanas Latvijas zinātniekiem nācies atjaunot aizejošo padomju militāristu tīši sapostītos radioteleskopu vadības blokus un aparatūru, ieguldīt Latvijas valsts un ārzemēs sadabūtos līdzekļus ēku remontam un pielāgošanai civilām vajadzībām. «Man ir prieks, ka toreiz uzsāktais zinātnes viršanas process Irbenē turpinās aizvien intensīvāk,» ar gandarījumu konstatēja E.Bervalds.
Par godu pusapaļajai darba gadu jubilejai VSRC rīkoja atvērto durvju dienu, kur visiem interesentiem bija iespēja saņemt informāciju ne vien par līdz šim paveikto, bet uzzināt arī par tā nākotnes iecerēm. VSRC lielo radioteleskopu ekskursantiem ir iespēja apmeklēt arī citās dienās, taču svētku sakarā kosmosa pētnieki ļāva ielūkoties arī bijušās militārās būves pazemes noslēpumos, apmeklējot teju kilometru garu pazemes eju, kas RT — 32 savieno ar RT 16 un atzarojas uz citiem virszemes objektiem, kuros tagad strādā un uzturas pašmāju un ārvalstu zinātnieki. Apmeklētāji varēja skatīt arī agrākās un jauniekārtojamās telpas un aparatūru, no kurienes būs iespējams sekot satelītu, tanī skaitā Venta — 1 kustībai, zemes orbītā. Ciemiņiem un presei tika ļauts ielūkoties arī VSRC vissvētākajā vietā — raķešu būves celmlauzim, latviešu izcelsmes zinātniekam Fridriham Canderam (1887 — 1933) veltītajā istabā, kurā Juris Žagars savācis ne vien galvaspilsētā izputējušā Fr.Candera muzeja eksponātus, bet papildinājis tos arī ar jauniem atradumiem.