Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā +1 °C
Sniegs
Pirmdiena, 22. aprīlis
Armanda, Armands

Gandrīz 65 kilometrus no jauna izbūvējamā žoga uz Latvijas-Krievijas robežas būvēs četri uzņēmumi

Pēc divām VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izsludinātajām cenu aptaujām noskaidroti četri būvnieki žoga izbūvei 64,9 kilometru garumā uz Latvijas-Krievijas robežas, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgumi par žoga izbūvi astoņās lotēs kopā 64,9 kilometru garumā tiks slēgti ar uzņēmumiem - SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", SIA "Nordes būve" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Kopējā līgumu summa par žoga izbūvi astoņās lotēs ir 50,2 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tādējādi patlaban ir zināmi būvnieki 113 kilometriem jeb gandrīz divām trešdaļām no jauna izbūvējamā žoga, kas kopumā paredzēts 180 kilometru garumā.

Prioritārajos posmos, kur par žoga izbūvi divās lotēs jeb 28,7 kilometru garumā šā gada sākumā tika noslēgti līgumi ar "Citrus Solutions" un "Hagberg Construction", ir sākti projektēšanas darbi, lai pavasarī varētu sākties fiziska žoga būvniecība.

Gavrilova prognozēja, ka tuvāko mēnešu laikā būs zināmi būvnieki visam no jauna izbūvējamajam žogam uz Latvijas-Krievijas robežas un, iestājoties piemērotiem laika apstākļiem, sāksies aktīvi darbi prioritārajos posmos.

Trešdien, 31.janvārī, noslēdzās pieteikumu iesniegšana atkārtotajā cenu aptaujā kopumā sešās lotēs, kur iepriekšējās cenu aptaujas beidzās bez rezultāta. Pieteikumus iesniedza septiņi pretendenti. Šie ir sarežģītākie posmi purvainajās zonās, kur tiek meklēts līdzsvars starp žoga risinājumiem un izmaksām. Tādēļ būvniecības darbu iepirkumā ir paredzēta iespēja iesniegt vairākus piedāvājuma variantus ar trim dažādiem risinājumiem žoga izbūvei purvainajās zonās.

Gavrilova norāda, ka, būvējot robežapsardzības infrastruktūru uz Latvijas-Krievijas robežas, VNĪ ņem vērā pieredzi, kas gūta strādājot purvainajās zonās pie Baltkrievijas robežas. VNĪ vēlētos izveidot inovatīvu un ilgmūžīgu pontonu risinājumu ar žogu, kura kalpošanas laiks ir vismaz 50 gadu, taču ļoti daudz kas būs atkarīgs no pieejamajiem resursiem. Atkārtotajā cenu aptaujā pretendenti ir aicināti iesniegt piedāvājumus vairākiem risinājuma variantiem, lai varētu izvēlēties vispiemērotāko gan drošības, gan finansiālajā ziņā.

Tāpat noslēgumam tuvojas sarunas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par starpresoru vienošanos noslēgšanu par žoga izbūvi atsevišķos posmos. Lai lieki nekavētos ar veicamajiem darbiem, VNĪ 26.janvārī izsludināja pirmo cenu aptauju žoga materiālu iegādei. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 2024.gada 9.februārim. 

Drīzumā tiks izsludinātas vēl vairākas aptaujas būvniecības procesa nodrošināšanai, jo šīs sadarbības ietvaros VNĪ darbosies kā ģenerāluzņēmējs, nodrošinot būvdarbu vadību, būvuzraudzību un atbildēs par būvniecības procesa norisi.

Ministru kabinets 6.februārī atļāva VNĪ uzņemties finansiālās saistības žoga, kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts, izbūvei prioritāro posmu otrajā kārtā par 50,2 miljoniem eiro ar PVN, kā arī atļāva noslēgt starpresoru vienošanos ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par žoga izbūvi aptuveni 20 kilometru garumā.

Visos posmos aptuveni 180 kilometru garumā, kur iepriekš nav bijis izbūvēts žogs, VNĪ ir veikusi faktiskās situācijas auditu. Tādējādi ir iegūta informācija par faktisko situāciju dabā, kas ļauj precīzi plānot un starp iesaistītajām pusēm dalīt veicamos darbus, tostarp atmežošanu vietās, kur tā nav veikta, apaugumu noņemšanu iepriekš atmežotajos posmos, zemes vienību atsavināšanu valsts robežas joslā, ja tāda ir nepieciešama. Audita rezultāti tiek izmantoti arī robežapsardzības infrastruktūras izbūvei paredzēto tehnisko specifikāciju sagatavošanā.

Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. 

Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024.gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025.gadam. Šobrīd uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas ir atmežota.

Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 kilometru garumā.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas