Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Gāzes katlu cepināšana Rīgā

Savdabīgu lēmumu pašās pēdējās pagājušā gada dienās pieņēma Rīgas dome (RD), apstiprinot saistošos noteikumus par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli – lai gan dokumenta nosaukums ir visai nevainīgs un daudziem pat neko neizsakošs, realitāte izrādījās pavisam cita.

Gāzi demonizē

Domnieki savā ziņā teju paslepus tikai sev saprotamu iemeslu dēļ ir izlēmuši, ka Rīgas pilsētā no 2025. gada to mājokļu īpašniekiem, kuri neizmanto vai pat nemaz nevar izmantot Rīgas pašvaldībai daļēji piederošās a/s Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas pakalpojumus, netiks izsniegtas atļaujas jaunu gāzes apkures katlu uzstādīšanai un ekspluatācijai. Proti, teorētiski līdz 2025. gadam uzstādītās iekārtas varēs izmantot arī turpmāk, taču ir būtiska nianse – ikvienai tehnoloģiskajai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu. Ja iekārta būs nokalpojusi līdz 2025. gadam un būs saņemta atļauja jaunas uzstādīšanai, mājokļa vai uzņēmuma īpašniekam būs paveicies, jo varēs uzstādīt jaunu gāzes apkures iekārtu un vēl, piemēram, piecus gadus izmantot šo apkures veidu. Pretējā gadījumā nāksies "pieslēgties" RS sistēmām vai izvēlēties RD ieskatā dabai draudzīgākās apkures iekārtas – malkas vai granulu apkures katlus vai siltumsūkņus.

Lai gan RD savu ideju cenšas attaisnot ar domnieku rūpēm par gaisa kvalitātes uzlabošanu galvaspilsētā, šie skaidrojumi neiztur dažādu ekspertu kritiku par to, ka gāzes radītie izmeši patiesībā ir mazāki nekā no koksnes biomasas produktiem – šķeldai.

Tehnisko zinātņu doktore, bijusī Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna sarunā ar Dienu norādīja, ka pēdējā laikā vērojamā tendence dažādām metodēm sekmēt atteikšanos no gāzes kā kurināmā veida ir nepareiza rīcība, ņemot vērā, ka gāze ir gan šodien, gan arī nākotnē būs viens no energoresursiem.

Pēc viņas paustā, patiesībā veids, kā Rīgā izmanto atjaunojamo energoresursu šķeldu, ir vissliktākais, kāds vien ir iespējams, jo šādā veidā tiek radīts ļoti augsts piesārņojuma līmenis. "Mēs to sadedzinām, izplatot visus kaitīgos izmešus. Biomasas vai šķeldas dedzināšana nav labs process. Viens no nekaitīgākajiem dedzināšanas procesiem tomēr ir gāzei neatkarīgi no tā, vai tā ir dabasgāze vai biogāze, vai cita veida gāze," skaidro zinātniece, piebilstot, ka arī malkas vai granulu izmantošana apkurē ir mazāk kaitīga videi nekā šķelda.

Pat ministrija kritizē

Taču domnieku aktivitātes raisa aizdomas par, iespējams, slēptu mērķi nodrošināt ar jauniem klientiem RS, kur vien tas tehniski būs iespējams, pat īsti nerēķinoties ar izmaksām, kuras šādas vēlmes īstenošanai, visticamāk, tiks uzkrautas uz cilvēku pleciem, jo pagaidam neviens RD pārstāvis nav paudis, ka pieslēgumu izveidošanas izmaksas pilnībā vai kaut daļēji segs RD vai RS.

Būtiski norādīt, ka RD iecere saskārusies ar, visticamāk, domniekiem negaidītu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumu, kas 4. februārī izplatītajā paziņojumā norāda: "VARAM eksperti ir izvērtējuši RD saistošos noteikumus par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli. Ministrija atzinīgi novērtē pašvaldības centienus virzībā uz apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanu galvaspilsētā, kā arī Rīgas apņemšanos sasniegt klimatneitralitāti 2030. gadā. Vienlaikus ministrija nevar atbalstīt domes piedāvāto regulējuma redakciju vairāku būtisku trūkumu dēļ. No tiem svarīgākie: nav notikušas konsultācijas ar sabiedrību, kā arī trūkst skaidra redzējuma par finansiālā atbalsta programmu iedzīvotājiem, kam būtu jāiet kopsolī ar aizliegumu noteikšanu."

VARAM ir vairākas būtiskas pretenzijas pret Rīgas domnieku ideju – nav notikušas konsultācijas ar iedzīvotājiem, kā arī nav pilnvērtīgi veikta izpēte par saistošajos noteikumos noteiktā regulējuma ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Un līdz ar to – pieņemot regulējumu bez diskusijas ar privātpersonām un neizvērtējot ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā, tiek pārkāpts Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktais.

Ļoti būtiska RD iniciatīvas un argumentācijas kontekstā ir VARAM paustā tēze, ka kopumā ministrija atbalsta regulējumā noteikto prasību pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, taču vienlaikus arī centralizētajā siltumapgādes sistēmā būtu nepieciešams mazināt fosilo energoresursu patēriņu, veicot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un pārvades sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanu. Faktiski VARAM ar šo teikumu skaidri norāda, ka – lai gan RD gāzes katlu aizliegumu mēģina argumentēt ar tīra gaisa nepieciešamību galvaspilsētā, tajā pašā laikā pašas RD pārvaldībā esošā monopolista Rīgas siltums kurtuvēs tiek izmantota dabasgāze.

Savdabīgi, ka RD gāzi savā ziņā pasludinājusi par "netīru kurināmo" teju vienā laikā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu iekļaut investīcijas gāzes un atomenerģijas projektos zaļo un ilgtspējīgo ieguldījumu sarakstā. Pēc ilgām diskusijām EK izlēma noteikt, ka abi enerģijas veidi uzskatāmi par pārejas enerģijas avotiem un viens no argumentiem par labu šim priekšlikumam bijis secinājums, ka vismaz tuvākajā nākotnē tikai ar atjaunojamo enerģiju šobrīd nav iespējams apmierināt visu pieprasījumu Eiropā pēc energoresursiem. Tagad par šo EK priekšlikumu viedokļi jāizsaka visām dalībvalstīm, līdz ar to paredzams, ka gala lēmums kļūs zināms šā gada otrajā pusē.

Finansiālais slogs patērētājiem

A/s Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs atzīst, ka RD iecere aizliegt uzstādīt jaunus gāzes apkures katlus no 2025. gada ir ļoti sasteigts lēmums, kas būtiski ietekmētu rīdzinieku dzīves kvalitāti, nenodrošinot iedzīvotājiem, ēku un būvju īpašniekiem iespēju izvēlēties sev izdevīgāko siltumapgādes veidu.

Viņš arī min vairākas negatīvās sekas iecerētajam RD lēmumam, tostarp pirmām kārtām finansiālo aspektu – esošās apkures sistēmas nomaiņa pret citu radītu būtiskus izdevumus mājsaimniecībām, kas varētu sasniegt vidēji vismaz 10 tūkstošus eiro. Tajā pašā laikā tikpat būtiski riski rodas tehniskajā ziņā. "Tie ir draudi drošai esošo apkures katlu ekspluatācijai, jo, ja modelējam situāciju, kad iestāsies brīdis, ka no 2025. gada nedrīkstēs uzstādīt jaunus apkures katlus, iedzīvotāji vai nu sāks mainīt esošās apkures iekārtas uz jaunām, kas var radīt būtisku apkures katlu pieprasījuma palielināšanos un meistaru trūkumu to nomaiņai – tas var iniciēt pagrīdes meistaru piesaisti, vai turpinās lietot esošos gāzes apkures katlus, kas ir novecojuši un energoneefektīvi," situācijas attīstības iespējamos scenārijus ieskicē eksperts, piebilstot – svarīgi ir apzināties to, ka, ņemot vērā dažādu kurināmo patēriņu Rīgā un to radītās emisijas, secināms, ka galvenais kurināmais, kas rada šo piesārņojumu Rīgā, ir biomasas, nevis citu fosilo kurināmo izmantošana apkurē.

Taču eksperti akcentē vēl virkni faktoru, kas negatīvi ietekmēs rīdziniekus iecerētā RD gāzes aizlieguma dēļ. Proti, daudzām ģimenēm, kuras veic sava ģimenes mājokļa izbūvi un iepriekš iegādājušās zemesgabalu tiešā inženierkomunikāciju tuvumā, kur ir arī dabasgāze, ar nodomu nākotnē pieslēgties šim apkures veidam, šāds RD iecerētais aizliegums neļaus jaunbūvē no 2025. gada uzstādīt dabasgāzes apkures sistēmu. Faktiski tādējādi pašvaldība "torpedē" cilvēku sākotnējos plānus, kas turklāt var pat radīt zaudējumus nodokļu maksātājiem, jo diezgan ticami, ka par tāda īpašuma iegādi, kas ir tiešā gāzesvada tuvumā ar pieslēguma iespēju tam, samaksāts krietni dārgāk, nekā maksā zemes īpašums bez pieejamām gāzapgādes inženierkomunikācijām. Turklāt tieši par iespējamiem zaudējumiem iedzīvotājiem no RD ieceres savā pretenzijā par domnieku lēmumu runā arī VARAM. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas