Ekspertu vidū par šiem priekšlikumiem ir diametrāli pretēji viedokļi, tāpēc var prognozēt, ka par tiem vēl gaidāmas karstas diskusijas.VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone skaidro, ka abiem priekšlikumiem vispirms ir preventīvs raksturs, lai atturētu darba ņēmējus no algas saņemšanas aploksnē. "Ir pietiekami daudz strādājošo, kuri paši vēlas un ierosina darba devējam daļu algas maksāt aploksnē, lai izvairītos no kredītsaistību nomaksas, alimentiem, tiesu izpildītājiem. Tas ir pārkāpums, par kuru abām pusēm jāsaņem sods." Katrs gadījums gan tikšot vērtēts individuāli, ņemot vērā gan vainu pastiprinošus, gan mīkstinošus apstākļus. Taujāta, vai šādas normas ieviešana neatturēs cilvēkus ziņot par aplokšņu algas saņemšanas faktu, VID vadītāja pauž pārliecību, ka ne, jo tāpat kā līdz šim to varēs darīt anonīmi, minot vien uzņēmumu, kurā tas notiek. "Ja gūsim pārliecību, ka aplokšņu algas saņemšana notiek darba devēja spiediena dēļ, strādājošo arī varētu nesodīt," skaidro Pētersone.
VID viedokli atbalsta gan ēnu ekonomikas pētnieks un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, gan DNB sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Sauka uzskata, ka tādējādi tiktu ietekmēti negodīgie darba ņēmēji, kas paši vēlas nemaksāt nodokļus. Strautiņš skarbi norāda, ka "cilvēki, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas, ir braucēji par zaķi, viņi izmanto sabiedriskos pakalpojumus, par kuriem maksā citi. Zināmā mērā to varētu saukt arī par zādzību".
Kategoriski pret šādām izmaiņām ir Labklājības ministrija (LM)
un sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK)
un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). LM pauž, ka
darbiniekam nav jāatbild par darba devēja prettiesisko rīcību un
piedāvājums noteikt administratīvo atbildību darbiniekam tādējādi
nav atbalstāms, jo soda uzlikšana personai par citas personas
pienākuma neizpildi nav pieļaujama.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena piektdien, 16.maijā!