EDzL informē, ka, gatavojoties "Rail Baltica" pamattrases būvdarbu aktīvajai fāzei, informatīvo dienu laikā vietējie iedzīvotāji un interesenti varēs uzzināt vairāk par projekta būvdarbu norisi un to, kā šis infrastruktūras projekts ietekmēs Bauskas reģionu un vietējo kopienu.
Nākamajā trešdienā, 11.decembrī, EDzL kopā ar Satiksmes ministriju (SM), "ERB Rail", Iecavas apvienības pārvaldi un Bauskas novada domi informēs sadarbības organizācijas par Iecavas pusē gaidāmajiem darbiem šogad un 2025.gadā, kā arī iepazīstinās ar pamattrases būvniecības komandu.
Savukārt 12.decembrī un 13.decembrī iedzīvotāji būs aicināti apmeklēt informatīvās dienas Iecavas kultūras namā, lai iepazītos ar pamattrases būvniecības informatīvajiem materiāliem, kā arī tiktos ar EDzL un "ERB Rail" ekspertiem.
Tikšanās ar iedzīvotājiem 12.decembrī paredzēta no plkst.12 līdz 15, savukārt 13.decembrī - no plkst.16. līdz 19.
EDzL valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka "Rail Baltica" projekta ieviešana Latvijā ir sasniegusi nākamo fāzi - sadarbībā ar būvnieku, inženiertīklu turētājiem, valsts un pašvaldību iestādēm ir veikti visi vajadzīgie priekšdarbi, lai sāktu būvniecību pamattrases posmā Bauskas novadā pie Iecavas.
"Šajā posmā īpašs uzsvars ir likts uz vajadzīgo resursu un nepieciešamās infrastruktūras plānošanu, kā arī spēcīgas komandas izveidi, lai būvdarbi sekmīgi ritētu uz priekšu," norāda Diļevs.
EDzL atgādina, ka pamattrases būvdarbi ietver "Rail Baltica" izbūvi ārpus Rīgas pilsētas robežām. Būvniekam būs jānodrošina "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūras būvniecība aptuveni 230 kilometru garumā - sliežu ceļu apakšbūvju un virsbūvju izbūve, tai skaitā zemes sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, ceļa pazemes pāreju, pārvadu izbūve, inženiertehnisko tīklu pārvietošana, sliežu un balasta uzstādīšana.
LETA jau vēstīja, ka 2023.gada decembrī EDzL un pilnsabiedrība "E.R.B. Rail JV" noslēdza līgumu 3,7 miljardu eiro apmērā par "Rail Baltica" pamattrases būvniecību. Pilnsabiedrību "E.R.B. Rail JV" veido Francijas "Eiffage Génie Civil", Polijas "Budimex" un Itālijas "Rizzani de Eccher", kuras uzvarēja starptautiskā konkursā.
Vienlaikus SM pārstāvji iepriekš norādīja, ka, parakstot līgumu, Latvija uzņemas valsts budžeta saistības tikai par pirmās kārtas būvdarbiem 165 miljonu eiro apmērā, kuriem jau nodrošināts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējums.
Jau ziņots, ka valdība 26.novembrī konceptuāli atbalstīja "Rail Baltica" pirmās kārtas prioritāros uzdevumus Latvijā.
Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka valdība konceptuāli atbalstīja šādus prioritāros uzdevumus - kā attīstīt 1435 milimetru (mm) dzelzceļa "Rail Baltica" pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei un attiecīgi plānojot trases būvdarbus.
Tāpat valdība konceptuāli atbalstīja būvdarbu pabeigšanu "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.
Papildus SM turpinās darbu pie "Rail Baltica" projekta tehnisko risinājumu vienkāršošanas un projekta kopējo izmaksu, tostarp administratīvo izmaksu samazināšanas.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.