Uzņēmums Lateast 2008.gadā no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma 597 223 latus Eiropā pirmās māla granulu ražotnes izveidei. Tomēr faktiski jau neilgu brīdi pēc rūpnīcas nodošanas ekspluatācijā tā savu darbu pārtrauca. Uzņēmuma apgrozījums pēdējos 4 gadus – nulle. Darbinieku skaits – nu jau arī nulle.
"Nokavēta uzraudzība vai kas nepamanīts, kas mums šobrīd būtu zināms un jums jāatzīst, nav," tā situāciju pirms divām nedēļām De facto skaidroja LIAA vadītājs Andris Ozols. Tomēr aģentūras atbildes radīja šaubas, vai ražotnes dīkstāvei tiešām pievērsta pienācīga uzmanība.
Kopš rūpnīcas nodošanas tās fizisku apsekošanu LIAA vairs nebija veicis, tostarp tas nav ticis darīts arī 2011.gadā, lai gan De facto rīcībā esošie dokumenti liecina, ka šādu solījumu aģentūra bija devusi vietējā novada vadībai. Aģentūra aizbildinās – tā kā uzņēmums pats bija atzinies, ka saimniecisko darbību neveic, pārbaudei "uz vietas" nav bijis jēgas.
Šonedēļ LIAA gan spērusi lielu soli uz priekšu un lēmusi, ka fondu nauda Lateast jāatmaksā. Kā De facto atzina LIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta Programmu vadības nodaļas vadītājs Raimonds Aleksejenko, tad "papildu informācija tika sniegta 2011., 2012.gadā, ka uzņēmums savu darbību atjaunot nespēj. Un tā rezultātā ir konstatēts, ka visus piecus gadus saimnieciskā darbība nav veikta un tā vietā, lai piedzītu tikai daļu no naudas, mums ir jāpiedzen visa, jo ar iekārtām nekāda darbība nav veikta."
Tas nozīmē, ka jau visticamāk nākamnedēļ Lateast saņems pretenzijas vēstuli, kurā aģentūra lūgs atmaksāt visu saņemto fondu naudu. Šāds solis gan šobrīd šķiet novēlots. Projektam jau pirms vairāk nekā gada beidzies uzraudzības periods, kas no līguma noslēgšanas dienas ir piecu gadu garumā. LIAA lēmumu, ka projektā ieguldītā fondu nauda uzņēmumam jāatmaksā, pieņēmusi tikai tagad. Aģentūra gan apgalvo, ka nekas neesot nokavēts. Kopumā no aptuveni 5000 LIAA klientu, neatbilstības līgumam konstatētas 1300 gadījumos. Tomēr ir noprotams, ka De facto interese par Kupravas izplēnējušo rūpnīcu, LIAA darbības ir sekmējusi.
"Normālā tempā mēs šo vēstuli būtu sūtījuši martā starp maiju, tā kā ir paaugstināta interese par šo projektu, viņš no šiem 1300 projektiem ir pavirzījies par prioritāru," sacīja Aleksejenko.
Tikmēr projekta īstenotāji De facto situāciju kategoriski atteicās skaidrot. "Jūs esat draņķis," sacīja viena no projekta īstenotājām Liesma Kalve un, nosoloties nekad dzīvē ar De facto vairs nerunāt, telefonsarunu pārtrauca. Līdzīga reakcija sekoja arī no viņas dēla – Ivara Kalvja, kurš ir Lateast valdes priekšsēdētājs – telefonsaruna izbeidzās tā arī īsti nesākusies. Komentāros skops bija arī cits uzņēmuma valdes loceklis Andris Morozovs, sakot, "paldies, ka painformējāt!" - taču arī viņš interviju atteica. Iepriekš L.Kalve De facto gan apgalvoja, ka rūpnīca vēl varētu atsākt darbu, ja atrastos investors.
"Ja nebūtu līguma ar LIAA, nez vai projekts vispār būtu iespējams. Laikā, kad slēdzām līgumu par ES līdzfinansējumu, bankas izsniedza kredītus lielā mērā pateicoties šāda līguma esamībai. Par kādu konkrētu atdevi pašlaik ir pāragri runāt, taču varu apgalvot to, ka Latvijas zinātnieki, kuri savu mūžu veltījuši māla izpētei, apgalvo, ka visi viņu pētījumi ir tikai un vienīgi teorētiski un laboratorijas apstākļos auklēti. Pateicoties tam, ka ir izveidota šāda lieljaudas ierīce, viņiem ir cerības turpināt savus pētījumus jau citā "dimensijā", ja tā var teikt," situāciju skaidroja Kalve.
De facto jau vēstīja, ka daļa no iekārtām no Kupravas jau sen kā aizvestas. Kalve iepriekš apgalvoja, ka tās atrodoties noliktavā Rīgā. Kur tieši tās ir, raidījuma veidotājiem gan neizdevās uzzināt. Arī viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem – Jūrmalas domnieks Māris Dzenītis apgalvoja, ka tas jājautā Kalvei. Savukārt uzzinājis, ka LIAA projektā ieguldīto naudu tagad atprasīs, vien norādīja: "Par sevi šajā Kupravas biznesā gribu vēlreiz atkārtot, ka esmu mazākuma akcionārs, un Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību riskēju un atbildu tikai ar savām kapitāldaļām. Par uzņēmuma saimniecisko darbību atbild uzņēmuma valde ar visu savu mantu."
Tikmēr LIAA neizslēdz, ka šajā gadījumā varētu sekot iesniegums arī tiesībsargājošām iestādēm. Pagaidām tas gan ir iespējamības formā. Un visticamāk nākas arī atzīt, ka vairāk nekā pusmiljons latu tā arī būs vējā, jo visu naudu šādās situācijās atgūt ir gandrīz neiespējami.
"No visiem gadījumiem kur mēs piedzenam naudu, mēs piedzenam dažus tūkstošus latu. Mēs neesam nodrošinātais kreditors, attiecīgi banka art savām ķīlām un tad jau pēc nodokļiem sekojam mēs kā nenodrošināts kreditors un šis proces ir ļoti svarīgs, ka turpinām šīs darbības. Bet saprotam, ka gala rezultātā ļoti lielus finanšu līdzekļus mēs nekad neatgūsim," atzina Aleksejenko.