Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Izaicinājums – piepildīt ar saturu

Noteikt visas Latvijas teritorijā savulaik dzīvojošās mazākumtautības, nodrošināt obligātu latgaliešu rakstu valodas apgūšanu Latgales izglītības iestādēs un noteikt Rīgu kā vēsturisko zemi – tik dažādi ir Saeimas deputātu iesniegtie priekšlikumi Valsts prezidenta Egila Levita pērn rudenī iesniegtajam Latviešu vēsturisko zemju likumprojektam. Tas konceptuālu atbalstu parlamentā jau ir guvis, un Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, visticamāk, nākamnedēļ sāks vētīt 110 iesniegtos priekšlikumus. Komisijas vadītājs Juris Pūce (A/P) Dienai atzīst, ka diskusijas 2. lasījumā gaidāmas emocionālas un plašas.

Pamatīgākās debates paredzamas par diviem jautājumiem – Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi (LVZAP) un zemju robežām, kas noteiktas pielikumā, jo te iesniegti savstarpēji izslēdzoši priekšlikumi. 
 

Izslēgt vai mainīt

Vairākumu priekšlikumu iesniedzis Pūce un deputāts Viktors Valainis (ZZS), savukārt Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas deputātes Inese Voika un Marija Golubeva savos priekšlikumos mēģina vēl vairāk nostiprināt lībiešu, bet Latgales apakškomisijas deputāti – latgaliešu valodas un kultūras savdabību. Atsevišķi priekšlikumi, piemēram, LVZAP un pielikumu izslēgšana, vērsti uz to, lai likums kļūtu vēl dekoratīvāks. Valainis Dienai arī neslēpj, ka "likums jau pēc būtības ir tukšs" un, izņemot no tā pielikumu, kurā uzskaitīta pilsētu un pagastu piederība zemēm, tas kļūtu vēl tukšāks. "Vēl neesmu sapratis, kāda ir likuma pievienotā vērtība valsts pārvaldes izpratnē. Šī likuma lielākais izaicinājums ir padarīt to jēgpilnu un lai tas nejauktu pastāvošo kārtību," norāda politiķis, piebilstot, ka jau pašlaik dažādi normatīvie akti regulē jautājumus, par kuriem runā prezidenta likumprojekts. Turklāt Sēlija gribējusi savu pašvaldību, nevis lai kādā likumā pasaka to, ko visi tāpat zina, – ka Latvijā ir Sēlija.

Izslēgt no likuma pielikumus rosina gan Pūce, gan Valainis. "Nebūtu pareizi iezīmēt vēsturiskajās zemēs konkrētas vietas. Tas varētu ierobežot teritoriālo robežu grozīšanas iespējamību," pauž Valainis. Tai pašā laikā Pūce rosina paturēt pielikumu, bet nedalīt pagastus un pilsētas pa vairākām vēsturiskajām zemēm un mainīt atsevišķu pagastu un pilsētu piederību vienai vai otrai vēsturiskajai zemei. Līdzīgi arī Valainis, lai gan iesniedzis priekšlikumu, kas būtībā izslēdz pielikumus, rosina karti koriģēt. Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps Dienai pieļauj, ka šādi savstarpēji izslēdzoši priekšlikumi iesniegti, lai rosinātu diskusiju par šiem jautājumiem. 

Tas pats attiecas uz padomi, par kuras sastāvu un kompetenci priekšlikumus iesnieguši ne vien deputāti, bet arī valdības pārstāvji. Prezidenta ieskatā padomes uzdevums būtu sekmēt valsts un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar zemju identitāti un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Turklāt šai politikai un atbalsta pasākumiem jābūt saskaņotiem. Pūce rosina šo pantu izslēgt, Latgales apakškomisija – papildināt padomes kompetenci, liekot tai apstiprināt arī zemju simboliku un citas šo zemju "raksturojošās izpausmes pēc reģiona iniciatīvas". Vairāki priekšlikumi paredz mainīt padomes sastāvu, un diskusija gaidāma arī par to, vai padomes locekļiem jābūt vēlētiem, kā to grib prezidents, vai deleģētiem, kā to rosina gan V. Valainis, gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P). V. Valainis rosina Sēlijas zemei veidot savu padomi.
 

Latgaļi, suiti, lībieši...

Vēl bez tā, ka deputāti vēlas šajā likumā nostiprināt gan pilsētu, gan administratīvo reģionu, gan ģerboņu jautājumus, emocionālas diskusijas sagaidāmas arī par vēstures un valodas aspektiem. Proti, deputāti rosina noteikt, ka latviešu nācija veidojusies gan "līvu un vendu", gan lībiešu, gan vācbaltu ietekmē (atsevišķi priekšlikumi). Savukārt A/P frakcijas deputātes rosina preambulu papildināt ar šādu rindkopu: "Latviešu vēsturisko zemju identitāti līdzās latviešiem un Latvijas pirmiedzīvotājiem lībiešiem no 13. gadsimta veidoja baltvācieši, no 16. gadsimta poļi (Latgalē un Kurzemē), no 17. gs. krievu un baltkrievu vecticībnieki (Latgalē un Kurzemē) un ebreji (Kurzemē un vēlāk visā Latvijas teritorijā). Kurzemes reģionālās identitātes veidošanā īpaša loma ir bijusi vēsturiskajām kultūras un dzīvesveida kopienām – kuršu ķoniņiem un suitiem."

Latgales apakškomisijas deputāti vēlas likumā ierakstīt, ka valstij jānodrošina "obligāta latgaliešu rakstu valodas apgūšana Latgales pirmsskolas un mācību iestādēs un skolās, autentisku vietvārdu latgaliešu valodā atjaunošana un ieviešana, kā arī izmantošana vidē, ceļazīmju, ceļa norāžu, vietu, ielu nosaukumu un citā formā". Te būs jautājums par formulējuma intensitāti, proti, vai valoda jāapgūst "obligāti" vai tomēr vajadzētu lietot mīkstāku apzīmējumu. Latgales deputāti vēl rosina valstij paredzēt pienākumu veicināt ne vien latgaliešu, bet arī lībiešu valodas lietošanu informatīvajā telpā, it īpaši sabiedriskajos medijos. Apakškomisijas deputāti rosina papildināt likuma pantu ar skaidru norādi, ka pašvaldībai jāsniedz finansiāls atbalsts vēsturisko zemju identitātes un kultūrvides saglabāšanai un attīstībai, savukārt Valainis – iezīmēt šim mērķim finansējumu viena procenta apmērā no akcīzes nodokļa ieņēmumiem alkoholiskajiem dzērieniem iepriekšējā gadā.


Atgādina principus

"Šajā likumprojektā turpinās cīņa, kas sākās administratīvi teritoriālās reformas likumā," secina prezidenta padomnieks Pleps. Proti, te ir saliktas vairākas lietas, kas ir citu likumu jautājums. Arī Levits pēc deputātu iesniegto priekšlikumu izskatīšanas pagājušajā nedēļā atbildīgajai komisijai nosūtīja vēstuli, atgādinot par viņa iesniegtā likumprojekta pamatprincipiem. Prezidents aicinājis ieklausīties ekspertu viedoklī par vēsturisko zemju robežām, tādējādi liekot noprast, ka teritorijas nevajadzētu mainīt. Prezidents arī aicina pieturēties pie esošā padomes modeļa, nevis katrai zemei veidot savu, kā arī nepalielināt zemju skaitu (V. Valainis rosina veidot Rīgas vēsturisko zemi). 

"Latviešu vēsturiskās zemes nav vēl viens administratīvi teritoriālā iedalījuma veids vai jauns pārvaldības līmenis. Zemju savstarpējās saskares līnijas nesakrīt, un tām arī nav jāsakrīt ne ar esošo plānošanas reģionu vai iecerēto administratīvo reģionu, ne ar valstspilsētu un novadu pašvaldību robežām," pauž Levits, aicinot likumprojektā saglabāt piedāvātos horizontālās politikas instrumentus: attīstības plānu, LVZAP un Ministru kabineta ziņojumu par paveikto plāna īstenošanā. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas