Starp visām 854 programmām tikai 589 (25465 studenti, 50 miljoni 70 tūkstoši latu no budžeta) ir pārliecinoši kvalitatīvas, 210 (3585 studenti, 5 miljoni 596 tūkstoši latu no budžeta) – tādas, kur vajadzīgi uzlabojumi, bet 55 (616 studenti, 740 tūkstoši latu no budžeta) – tādas, kas būtu jāslēdz. Sanāk, ka problemātiskām un pilnīgi nederīgām studiju programmām pašlaik tiek iztērēti 6 miljoni. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis šo naudu turpmāk grib atdot kavalitatīvajām programmu vietām, mudinot studentus pārcelties tur.
"Mēs iegūstam principā skandalozu situāciju, ko ir grūti nosaukt, ka te vajadzētu būt lēnām pārmaiņām. Padomājiet, mēs tātad taisīsim lēnas pārmaiņas un , principā, nākošajā gadā arī to pašu turpināsim. Es kā ministrs nevaru to! Piedodiet! Es nevaru tā darboties, ka šādā veidā mēs to darām," raidījumam paziņoja ministrs.
R. Ķīlis piedāvā jau tūlīt grozīt valdības noteikumus augstskolu akreditācijai. Turpmāk to veiktu nevis lokāla Latvijas institūcija, bet starptautiski atzītu ekspertu grupa un sāktu to darīt jau no nākamā mācību gada. Tiktu grozīts arī Augstskolu likums, nosakot, ka augstskolām jāveido padomes, kur 2/3 locekļu jābūt ne no attiecīgās augstskolas vidus, kas novērstu pasniedzēju savtīgumu un rektoru autoritārismu. Augstskolās bez ierobežojuma varētu veidot programmas, kas ļautu studēt un pasniegt visās Eiropas Savienības valodās. Panākot, ka pēc nepilniem 2 gadiem ārvalstu studentu skaits ir vismaz 10%, bet ārvalstu pasniedzēju skaits – vismaz 5%.
Doktorantūra un lielā mērā arī maģistru studijas notiktu angliski, kas ļautu palielināt vietējo studentu konkurētspēju ārvalstīs. Līdz 2014.gada 1.septembrim valsts dibināto augstskolu un koledžu skaits samazinātos uz pusi. Zinātnes jomā pēc pusgada līdzīgi kā augstskolas būs izvērtēti neproduktīvie institūti, nosakot, kurus no tiem valsts vairs nefinansēs. Toties pārējie, labi strādājošie saņems vairāk naudas un doktorantus pilnībā apmaksās tikai no valsts līdzekļiem.