Izglītības likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. Tāpat likums paredz deleģējumu valdībai noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts, tai skaitā ņemot vērā izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus, piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klasē vai klašu grupā vidējās izglītības pakāpē neatbilst noteiktajam minimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam.
Noteikumu projektā noteiktais minimālais skaits nav attiecināms uz klašu atvēršanu, bet gan saistīts ar pedagogu darba samaksas finansēšanu, skaidrots noteikumu projekta anotācijā.
IZM uzsver, ka izglītības iestāžu tīkla izveide, kas veicina kvalitatīvas izglītības pieejamību un resursu efektīvu izmantošanu, neapšaubāmi atbilst mērķiem, kurus pēc būtības ietver likumdevēja noteiktais regulējums Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.
Ministrija analizējusi Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamo informāciju par vidējo izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs Latvijas administratīvajās teritorijās. Secināts, ka nacionālās nozīmes attīstības centros (republikas pilsētās) vidējās izglītības pakāpes klasēs vidējais klašu piepildījums ir 23,77 izglītojamie. Mazākais klašu piepildījums ir Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskolā - 10,9 izglītojamie, savukārt lielākais klašu piepildījums ir Daugavpils 13.vidusskolā - 39 izglītojamie. Reģionālās nozīmes attīstības centru pilsētās vidējais klašu piepildījums ir 17,57 izglītojamie. Mazākais klašu piepildījums ir Istras vidusskolā - septiņi izglītojamie, savukārt lielākais klašu piepildījums ir Tukuma 2.vidusskolā - 25,33 izglītojamie.
Pierīgas pašvaldību novados - Ādaži, Babīte, Carnikava, Garkalne, Ikšķile, Inčukalns, Ķekava, Mārupe, Olaine, Salaspils, Saulkrasti un Stopiņi, - kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 3,5 skolēni un vairāk uz vienu kvadrātkilometru, vidējais klašu piepildījums ir 19,28 izglītojamie. Mazākais klašu piepildījums ir Baložu vidusskolā - 11,33 izglītojamie, bet lielākais klašu piepildījums ir Ulbrokas vidusskolā - 26,33 izglītojamie.
Parējos novados vidējais klašu piepildījums ir 13,43 izglītojamie. Mazākais klašu piepildījums ir Raunas vidusskolā - pieci izglītojamie, lielākais klašu piepildījums ir Sventes vidusskolā - 33,67 izglītojamie.
Ministrija piedāvā noteikt kopējo izglītojamo skaitu 10. līdz 12.klasēs ne mazāku kā pieļaujamo izglītojamo skaitu sešās klasēs, proti, paredzot divas paralēlklases, izņemot administratīvās teritorijas, kurās ir mazāk nekā 3,5 izglītojamie uz vienu kvadrātkilometru, paredzot šajās teritorijās vienu klasi, nevis vismaz divas paralēlklases, kā arī paredzot vienu klasi, nevis vismaz divas paralēlklases, izglītības iestādei, ja administratīvajā teritorijā attālums līdz tuvākajai vispārējās izglītības iestādei, kas īsteno vispārējās izglītības programmu vidējā pakāpē, ir 25 kilometri un vairāk. Kopumā, nosakot kopējo izglītojamo skaitu klašu grupā vidējās izglītības pakāpē, paredzētas 10% skolēnu skaita izmaiņas.
Līdz ar to plānots noteikt, ka republikas pilsētas pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs jābūt 25 skolēniem klasē un 138 skolēniem klašu grupā. 22 skolēniem klasē un 120 skolēniem klašu grupā vajadzēs būt Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novada un reģionālās nozīmes attīstības centra pilsētas pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. 20 skolēni klasē un 54 skolēni klašu grupā varēs būt valsts augstskolas izglītības iestādē un iepriekš nenosaukto administratīvo teritoriju pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. 12 skolēni klasē un 33 skolēni klašu grupā varēs būt tajās pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs, kurām attālums līdz tuvākajai citai vidusskolai ir 25 kilometri un vairāk. Šāds pats minimālais skaits plānots arī skolām, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.
Nosakot minimālo skolēnu skaitu, ministrija analizējusi vidējo klašu piepildījumu un ņēmusi vērā ekspertu veiktā pētījuma Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā rezultātus. Pētījumā eksperti apskatīja demogrāfiskos datus un procesus, ekonomisko aktivitāti, nākotnes potenciālu, valsts starptautisko konkurētspēju, izglītības kvalitātes rādītājus, publiskās infrastruktūras pieejamību, mobilitātes, kā arī citus aspektus, kas ietekmē iedzīvotāju vajadzības pēc publisko pakalpojumu pieejamības. Tāpat noteikumu projekta izstrādes gaitā notika plašas diskusijas ar pašvaldībām, izglītības speciālistiem un nozares sadarbības partneriem, uzsvērusi IZM.
Lai nodrošinātu efektīvu skolu tīklu, Saeima 2017. gadā pieņēma IZM izstrādātos Izglītības likuma grozījumus. Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar Izglītības likumā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. Ministru kabinets arī nosaka kārtību, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Ja vidusskolēnu skaits klasē un klašu grupā būs neatbilstošs, tad tiks ņemti vērā arī izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītāji.
Savukārt maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā pēc IZM ierosinājuma noteiks izglītības iestādes vadītājs, kurš faktiski vislabāk ir informēts par izglītības iestādes platību, pieejamajiem resursiem, telpu piemērotību, personāla pieejamību u.c. ar iestādes darbību saistītiem jautājumiem. Maksimālais izglītojamo skaits klasē un klašu grupā jānosaka, ievērojot normatīvajā regulējumā noteikto minimālo platību viena izglītojamā vietai.
Līdztekus izglītības iestādes vadītājam būs jāņem vērā pedagoģiskā un atbalsta personāla pieejamība, ievērojot, ka šādā gadījumā maksimālais izglītojamo skaits klasē un klašu grupā nedrīkst pārsniegt izglītojamo skaitu, kas noteikts atbilstoši noteikumiem par higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas.
Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2018. gada 1. septembrī, savukārt finansēšanas kārtība stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.