Atteikšanos no 9.klašu eksāmeniem ministrija rosina pēc konsultācijām ar Veselības ministriju, kā arī analizējot IZM, Edurio un Valsts izglītības satura centra (VISC) skolēnu aptauju datus un ņemot vērā citu ES valstu rīcību centralizēto eksāmenu norisē.
Tāpat kā vairākumā ES valstu (kopā ap 20) Latvijā notiks eksāmeni 12. klasēm, savukārt 9. klasēm valsts pārbaudes darbus rosina atcelt, izņemot valsts valodas pārbaudījumu mazākumtautību izglītības programmās tiem skolēniem, kuri to vēlēsies kārtot, apliecinot valsts valodas prasmes.
Eksāmenus 9. klasēm nolemts nerīkot vairākās ES valstīs: Beļģijā, Dānijā, Francijā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, vienlaikus atstājot spēkā 12. klašu eksāmenu norisi. Igaunijā, tāpat kā Latvijā, nebūs 9. klašu noslēguma eksāmenu, toties iestājpārbaudījumi uzņemšanai vidusskolā notiks. Vienlaikus jānorāda, ka vismaz piecas ES dalībvalstis 9. klases valsts pārbaudes darbus tomēr nolēmušas rīkot.
„Pārejot uz kompetenču pieeju, svarīgas izglītības procesa sastāvdaļas ir karjeras izglītība un skolēna orientēšana uz viņa spēju attīstību, izvēloties arī vidējo izglītību. Arī Latvijā, uzņemot vidusskolā vai ģimnāzijā ar dibinātāja atļauju mācību iestāde ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus. Tas būtu svarīgi – pakāpeniski pāriet uz iestājprasībām šajā izglītības posmā. Covid19 šo pāreju nedaudz palēnina, taču ceram, ka skolas izvēlēsies optimālāko 10. klases skolēnu uzņemšanas veidu,“ uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
VISC un IZM pauž pārliecību, ka pāreja uz kompetenču pieeju pakāpeniski mazinās nevēlamu attieksmi, ko var novērot šobrīd – ir uztraukums, jo pietrūkst laika gatavoties eksāmenam, nevis pārliecība, ka skolēni ir gatavi savu spēju pārbaudei.
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, valsts pārbaudījumu un konsultāciju norisei (pirmseksāmenu klātienes konsultācijas) jānotiek, stingri ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas ieteikumus.
Krējums Saldais