Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Apmācies

IZM rosina noteikt trīs mācību procesa īstenošanas modeļus

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā noteikt trīs mācību procesa īstenošanas modeļus, paplašinot iespējas izmantot attālināto nodarbību elementus, intervijā TV3 raidījumā 900 sekundes skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Pirmais - A modelis jeb klātienes modelis - paredz, ka gadījumā, ja skola var nodrošināt visas epidemioloģiskās drošības prasības, piemēram, distancēšanos, higiēnu, veselības stāvokļa uzraudzību, attiecīgu skolēnu plūsmu, tad mācības notiek klātienē. Vienlaikus var tikt izmantoti attālinātā mācību procesa elementi 7.-12.klasēm, proti, 20% mācību laika var tikt organizēts ar attālinātā mācību procesa elementiem, bet 1.-6.klasei šāda iespēja nav paredzēta. Ja nav iespējams nodrošināt distancēšanos, skola rīkojas, pieņemot patstāvīgu lēmumu, A modeli izskaidroja Šuplinska.

Otrais - B modelis jeb jauktais modelis - paredz daļēji attālinātas mācības, ja skola nevar nodrošināt visas epidemioloģiskās drošības prasības. Šādā gadījumā mācības norisinātos gan izglītības iestādes telpās, gan attālināti. Arī šajā gadījumā izņēmums ir 1.-6.klase, kur mācības notiktu tikai klātienē. Tikmēr 7.-12.klasē 40-60% mācību varētu notikt skolā un tikpat attālināti. Profesionālajās izglītības iestādēs tie būtu 60-80% mācību skolā un 20-40% attālināti.

Savukārt - C modelis jeb attālinātais modelis - paredz mācības tikai attālināti un visām klasēm. Tas realizētos gadījumā, ja skolā ir konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar Covid-19, kā arī tad, ja valstī noteikti obligāti pretepidēmijas pasākumi.

Šuplinska paskaidroja, ka jau A modelī attālināto mācību procesu var izmantot kā metodi. Skolēnu patstāvīgais darbs nav obligāti jāplāno mājās vai skolā, bet tas var būt arī bibliotēkā vai ārā, vienā klasē ar dažādiem uzdevumiem, viņa teica. "Arī šādā veidā mēs jau varam sākt runāt par attālinātu mācību procesu," skaidroja ministre.

Savukārt B modelī, kur attālinātais mācību process jau ir 40-60%, jau jāsāk plānot arī to, vai bērns fiziski atrodas skolā, sacīja ministre.

Pamatatšķirība starp A un B modeli ir tieši vienā no drošības faktoriem - tā ir distancēšanās, atzina Šuplinska. Ministre norādīja, ka sarunās ar Veselības ministriju īpaši uzstāja, lai viena klase vai grupa tiek uztverta kā noslēgta kopa, lai mācības varētu notikt līdzīgi kā darba procesā. Tomēr grūtības sagādā distancēšanās koplietošanās telpās un tad, ja klases krustojas. Lai koplietošanas telpas nebūtu pārpildītas, nebūtu drūzmēšanās un klašu plūsmas nekrustotos, būs iespējams izmantot B variantu, skaidroja ministre.

Norādīta, ka skolās jau A variantu ir grūti nodrošināt, Šuplinska atzina, ka katras skolas gadījums ir lielākoties jāvērtē individuāli, nozīmīgs faktors ir arī skolas izmērs, infrastruktūra. Ministre uzsvēra, ka vispirms skolas varētu padomāt par mācību stundu grafika nelielu maiņu, proti, varētu būt garāks starpbrīdis, pārcelts stundu garums, tāpat klase varētu atrasties vienās telpās, skolotājam nākot pie tās, nevis otrādi. Iespējams, arī ēdināšanu varētu nodrošināt šajās konkrētajās telpās - līdzīgi kā bērnudārzā, kur kādu brīdi bērni pusdienoja turpat grupiņā. "Ja šo ir iespējams sakārtot, principā nav nepieciešamas nekādas būtiskas organizatoriskās izmaiņas," sacīja ministre.

"Nav tik bezizejas šī situācija A variantam, bet ļoti lielās skolās, kur nav iespējama šo plūsmu korekcija - jā, tur ir nepieciešamas izmaiņas," atzina Šuplinska.

Valdībā otrdien skatīs IZM izstrādātos ieteikumus piesardzības pasākumu īstenošanai Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Ieteikumi būs paredzēti pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārējās un profesionālas izglītības iestādēm, augstskolām un sporta pasākumiem.

precizēta 2.rindkopa

Top komentāri

Udo Ulbergs
U
Pandēmijas laikā sākās t.s. distances izglītības enerģiska lobēšana. Turklāt netiek slēpts tās adresāts un mērķis. Distances izglītība ir paredzēta kā masu izglītība sabiedrības zemākajai kārtai. Tās mērķis ir samazināt valsts budžeta izdevumus, veicināt cilvēku masu apziņas tehnoloģizāciju, kā arī izglītības komercializāciju. Distances izglītība neattiecas uz sabiedrības elitāro kārtu, kurai saglabājas tradicionālā izglītība. Distances izglītības lobētāji apgalvo, ka kvalitāte nemainās, jo distances izglītība ir tikpat laba kā tradicionālā izglītība; distances izglītība paver iespēju par 20% palielināt skolēnu/studentu skaitu bez papildus līdzekļu ieguldīšanas, kas ir izdevīgi sabiedrībai. Distances izglītība ir postcilvēku nākotne postcivilizācijā. To pašlaik vislabāk saprot vecākās paaudzes cilvēki, kuri ir ieguvuši īstu izglītību un saglabājuši veselo saprātu debilitātes laikmetā. Dažādas antropoloģiskās modifikācijas "eiropeiski" domājošie jaunieši, protams, ir postcivilizācijas d
Krējums Saldais
K
Īsāk sakot - IM ir D.I.R.S.A.S. Kāds attālinātā mācīšanās??? Nav ne programmu, ne metodoloģijas, nedz arī resursu. NAV kā sugas. Principā. Tad, kas bija pavasarī - tā bija klsiska mājmācība. Katrs učuks savā priekšnetā uzdeva pat vairāk, nekā skolā. Jo bija laiks tikai uzdot un pārbaudīt. Šuplinskas piedāvājums ir attālinātā skolnieku debilizācija.
Arturs Priedītis
A
Ja valdība apstiprinās ministrijas jaunāko pietaisījumu un Latvijā vairs nebūs normāls mācību process, vai drīkst lietot apzīmējumus “debilie latvieši”, “debilā latviešu tauta”, “debilā latviešu biomasa”? Saprotams, tādu apzīmējumu izvēle nav patīkama nodarbošanās. Taču pati dzīve liek tos izvēlēties! Paši latvieši liek tā sevi gratulēt! Tiekoties ar nepārprotamu debilitāti, nākas izvēlēties visradikālākos, visagresīvākos, vispazemojošākos vārdus. Tas nav patīkami. Taču korekta polemika nav iespējama. Tā ir iespējama tikai tad, ja saduras tādi dažādi uzskati, kurus katru balsta zināšanas, erudīcija, talants, radošums, garīgums, intelekts, profesionalitāte, atbildības sajūta u.tml. Kāda var būt korekta polemika ar “583 darāmo darbu” valdības locekļiem? Kāda var būt korekta polemika ar Beitneri – “nācijas tēva” autori? Kāda var būt korekta polemika ar glamūrīgo pseidointelektuāli Rīgas pilī? Kāda var būt korekta polemika ar vakcinācijas-čipizācijas faniem? Nelietību ir nesaudzīgi jāsauc
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Jāturpina ievērot piesardzību(3)

Saslimstībai ar Covid-19 pieaugot visā Eiropā, tajā skaitā Latvijā, pie mums valstiskā līmenī pagaidām nav plānots ieviest stingrākus ierobežojumus. Valdība šonedēļ pat lēma nedaudz mīkstināt atsevišķ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas