Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Jāiegulda modernās tehnoloģijās un darbaspēka kvalifikācijā

Latvija darba ražīguma ziņā ar 8,2 punktiem ievērojami atpaliek ne tikai no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja - 32 punkti, bet arī no Lietuvas - 10,3 punkti un Igaunijas - 11,2 punkti. Iemesls ir mūsu tautsaimniecības struktūra, kurā dominē nozares ar zemu vai vidēju pievienoto vērtību, otrdien raksta laikraksts Diena

Zems darba ražīgums savukārt nozīmē zemu darba samaksu, jo, tiklīdz algas iet pa priekšu produktivitātes kāpumam, rodas tā dēvētais burbulis un augsta inflācija. Šādu situāciju Latvija piedzīvoja tā sauktajos treknajos gados - 2005. un 2006. gadā. Līdz ar to Latvija no zemo ienākumu slazda var izrauties, tikai kāpinot darba ražīgumu, uzskata ekonomikas eksperti.

Dienas aptaujātie eksperti ir vienisprātis: lai paaugstinātu darba ražīgumu un vairotu nozaru pievienoto vērtību, svarīgas ir investīcijas modernās tehnoloģijās, ieguldījumi zinātnē un attīstībā, kā arī darbaspēka kvalifikācijas vairošana.

Nereti, dzirdot, ka algas nevar paaugstināt, jo nav atbilstošas produktivitātes, cilvēki satraucas un domā: "Vai tad mums vajadzētu strādāt vēl garākas darba stundas, vai tad sētniekam ir divreiz ātrāk jāslauka iela?"

SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka produktivitātei nav nekāda sakara nedz ar nostrādātajām darba stundām, nedz ātrumu. "Produktivitātes kāpināšanā izšķiroši svarīga ir saražotās produkcijas pievienotā vērtība. Strādājot desmit stundu ar novecojošām tehnoloģijām, darba ražīgums būs zemāks, nekā strādājot tikai trīs stundas, bet ar jaunākajām tehnoloģijām," skaidro Rudzītis. Tāpat darba produktivitāte būs zemāka, astoņas stundas ar rokām liekot zivis kārbiņās, nevis trīs stundas nodarbojoties ar datorprogrammēšanu.

Vērtējot uzņēmēju vēlmi ieguldīt naudu produktivitātes vairošanā un "nebraukšanu" uz zemo darbinieku algu rēķina, Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone bilst: "Darba devēji ir dažādi - gan tādi, kas orientējas uz zemo algu sektoru, gan arī tādi, kuri ir gatavi investēt arī augstākas pievienotās vērtības sektoros. Ja valsts īpaši grib, lai straujāk attīstītos augstākas pievienotās vērtības sektori, jāveic selektīva darba nodokļu sloga samazināšana augstāk atalgotajos sektoros. Lai gan ilgtermiņā šāds modelis veicinātu kopējo valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanos un nabadzības mazināšanos, tas nav tik vienkārši izdarāms."

Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Vajag nozares ar lielu pievienoto vērtību, otrdienas, 14.janvārā, laikraksta Diena 12.-13.lpp.!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas