Jāņu zāļu izvēle pļavās kļūst arvien mazāka

Lai tā daudzveidība būtu vēl mazāka vajag visādi nīdēt tos , kuri saņem subsīdijas par daudz veidības uzturēšanu, sevišķi jau tos, kuri neražo bet tikai nopļauj. Ka tik kāds bagāts nepaliek, izņemot lielsaimniekus.

Man pie vasarnīcas aug dabiskais mauriņš ar sārti violētām bezdelīgactiņām un ne tikai tām. No maija sākuma neplauju standarta modes"ezītī", bet ļauju uzziedēt. Kam patīk vienveidība, vai vajag tā, kā tas ir pieņemts, tiem nevajag skumt pēc daudzveidības un kopt savās piemājas pļavās to vienu vienīgo zāli.

Zemniekus atbalstot, ne to vien sagaidīsi.

vai,vai,vai...pat zāle vairs Latvijā neaug! Šausmas, briesmas, gals klāt!

Zeltslotiņas, latvāņi, suņuburkšķi, tāda dauzdzveidība tagad. žēl.

"Cilvēki pļavas vairs neapsaimnieko, un tās aizaug, - galveno problēmas cēloni min A. Priede." Dabassargi, biologi. Varētu domāt, ka pirmatnējie pļavu kopšanai Latvijā mobilizēja visas pasaules traktorus.