Raidījums vēsta, ka publiski atrodamās ziņas par Miķelsona biogrāfiju ir skopas un mediju darbinieku vidū viņa vārds līdz šim īpašu ievērību nav izpelnījies. Ilgstoši strādājis Lattelecom, savukārt vēl līdz šā gada vidum Miķelsons bijis arī LNT valdes loceklis. Tā gan ir redzamākā daļa, jo Uzņēmumu reģistra ziņas liecina, ka joprojām Miķelsons ir valdes priekšsēdētājs Andrejam Ēķim pilnībā piederošajā akciju sabiedrībā Neatkarīgie nacionālie mediji. Savukārt vēl nedēļas vidū viņš bija valdes loceklis arī SIA Latvijas Ziņu kanāls, kurš kopš vasaras vidus pieder SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi - tas ir uzņēmums, kura vēsturiskās amatpersonas un dalībnieki saistīti ar ekspolitiķa Andra Šķēles ģimeni.
Reģistra ziņas gan liecina, ka no šī amata Miķelsons atbrīvots 14.decembrī, dienu pēc tam, kad de facto interesējās par viņa juridiskajām saitēm ar viņa iepriekšējiem darba devējiem.
Miķelsons intervijā de facto gan apgalvoja, ka tās esot paliekas no vērienīgā LNT pārdošanas darījuma skandināvu MTG, šīs kompānijas faktiski esot tikai juridiskas čaulas un darbība tajā vairs nenotiek. "Uz to brīdi es paliku kā valdes loceklis, kā amatpersona, lai palīdzētu nokopt visas juridiskās nianses. Uz šo brīdi es esmu pilnībā izgājis no uzņēmumiem, tas, ko skatījāties, tā bija informācija, kas nebija atjaunota, lēmumi bija iesniegti, bet zināmu apstākļu pēc bija iekavējies izpildījums," sacīja Miķelsons.
Miķelons pie juridisko lietu kārtošanas gan ķēries tikai tagad, lai gan to izdarīt viņš padomei bija solījis jau laikā, kad sāka darbu pie sabiedriskā medija koncepcijas izstrādes. Turklāt Miķelsona iepriekšējā darba vieta izpelnījusies kritiku par aktīvu iesaistīšanos apvienības Par Labu Latviju! slēptā reklamēšanā pirms 10.Saeimas vēlēšanām. Miķelsons gan apgalvo, ka viņam saistībā ar patiesajiem telekompānijas saimniekiem nav bijusi.
"Mani uzrunāja Andrejs Ēķis, es strādāju kā viens no komandas biedriem, visas īpašnieku struktūras, akcionāru lietas mani nav interesējušas un es neesmu iedziļinājies," de facto apgalvoja Miķelsons. NEPLP norāda, ka šos riskus ir vērtējusi un uzsver, ka Miķelsons būs tikai pagaidu vadītājs, kuram turklāt nebūšot nekādas ietekmēs uz sabiedriskās televīzijas saturu.
"Tā bija priekšrocība, ka atvadījies no saitēm, kas viņam bijusi, tā situācija krasi izmainījusies, uzskatījām, ka to ieguvumu vairāk nekā risku, bet tos riskus saskatījām. Tas ir man pārsteigums, ka tās saistības vēl tagad tiek kārtotas, bet bija teikts, ka tiks darīts," sacīja padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Padome gan neslēpj, ka faktiski citu kandidātu bez Miķelsona Latvijas Televīzijas prokūrista darbam nav bijis, pārējie uzrunātie atteikušies ieņemt amatu, kurš ilgs tikai divus mēnešus.
Pagaidu vadītājs LTV bijka jāmeklē, jo līdzšinējais LTV vadītājs Edgars Kots darbu atstās 28.decembrī. Viņš iesniedzis atlūgumu, pēc tam, kad no mediju uzrauga – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes saņēma visai tiešus mājienus, ka atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā viņam atbalsta nav. Vadības līmenī Kots Latvijas Televīzijā strādā jau 10-mit gadus un viņa aiziešana lielā mērā sakritusi ar laiku, kad radušās šaubas par iespējamu valsts piešķirto līdzekļu izšķērdēšanu. Šogad par 3,5 miljoniem eiro Latvijas Televīzija iegādājās jaunu pārvietojamo televīzijas staciju. Tā gan izrādījās iepriekš lietota un kā ziņojis portāls pietiek.com, iespējams par to pamatīgi pārmaksāts. Kots līdz šim gan noliedzis, ka vērienīgajā iepirkumā notikušas kādas nelikumības.
Jaunā televīzijas vadība darbu sāks martā. Bet līdz tam laikam padome izraudzījusies prokūristu, televīzijas pagaidu vadības grožus uzticot Gintam Miķelsonam, kurš strādājis pie jaunā sabiedriskā medija koncepcijas. "Ir ļoti būtiskas menedžmenta problēmas LTV, kas ir saistītas gan ar stratēģisko plānošanu, gan attiecībā uz tehniku, finansēm un saturu, lai varētu iegūt informāciju, ko nodot jaunajai valdei, ir vajadzīgs cilvēks, kurš nav dziļi ieaudzis LTV pašreizējā sistēmā, kurš var uz to apskatīties no malas, un Gints Miķelsons ir tāds cilvēks, kurš pusgadu to jau ir darījis," Miķelsona apstiprināšanu sabiedriskās televīzijas pagaidu vadībā pamatoja padomes loceklis Gints Grūbe.
Padome uzsver, ka pagaidu vadītājam pilnvaras būs ierobežotas. Tāpat kā Kotam, arī Miķelsonam ar padomi būs jāsaskaņo visi līgumi un iepirkumi, kas pārsniedz 5000 latus, kā arī personāla jautājumi. "Kurš tad uz 2 mēnešiem var atrauties no visiem darbiem un pēkšņi uz diviem mēnešiem nodarboties ar LTV vadību, tajā pašā laikā mēs gribējām, lai tas ir cilvēks no malas un lai tas ir signāls par pārmaiņām. Un pēc iespējas, ka tas ir signāls par pārmaiņām jauna vienotā sabiedriskā medija kontekstā. Un tā mēs nonācām pie šīs kandidatūras," sacīja padomes priekšsēdētājs Dimants.