Viņš skaidroja, ka bieži vien jaunie ārsti darba vidē saskaras ar konfliktsituācijām, precīzāk, mobingu un bosingu, kas jūtams no citu, nereti vecāku kolēģu puses.
Vētras ieskatā, atbildība par konfliktsituāciju un vardarbības gadījumu risināšanu būtu jāuzņemas slimnīcas vadībai. Dažkārt kā attaisnojošus iemeslus šādu situāciju neizskatīšanai vadība piemin nelielo sūdzību skaitu un to, ka iepriekš par vardarbības gadījumiem nav dzirdēts, pauda ārsts.
Asociācijas vadītājs mudināja jaunos kolēģus rakstīt sūdzības, ja tiek konstatēti psihoemocionāla rakstura pārkāpumi. Vienlaikus Vētra atzīst, ka "tas ir solis, kas prasa drosmi un pārliecību, ka nesekos sankcijas vai vēl viena kārta ar negācijām".
Tāpat atsevišķās ārstniecības iestādēs konstatēts, ka kolēģi un pacienti darba vidē priekšroku dod saziņai krievu valodā, lai runātu par būtiskiem darba un ārstniecības jautājumiem. Problēma bija novērojama atsevišķās vietās, un pārsvarā gan tas bijis novērojams saziņā ar pacientu un pacienta tuviniekiem, norādīja Vētra.
No asociācijas veiktās aptaujas datiem esot redzams, ka viena trešdaļa aptaujāto jauno ārstu atzinuši, ka vispār nepārzina krievu valodu, savukārt medicīnas studentu vidū to apstiprinājusi puse aptaujāto. Kopā aptaujā piedalījušies 1800 medicīnas studentu un jauno ārstu.
Vētras vērtējumā, šī valodas lietojuma kultūra vēl nav mainījusies, bet tas tomēr notiek. Sarunas publiskajā telpā par šo problēmu ir palīdzējušas jaunajiem ārstiem saprast, ka šī situācija ir nepieņemama, sacīja asociācijas vadītājs. Tāpat Vētra uzsvēra, ka jaunajiem speciālistiem ir tiesības uzstāt, lai komunikācija par darbam svarīgiem jautājumiem notiktu latviešu valodā.
Jau esošie regulējumi un izmaiņas pacientu tiesību likumā palīdz risināt konfliktsituācijas, kas saistītas ar valodas lietošanas un tulkošanas jautājumiem ārsta un pacienta, kā arī saskarsmē ar kolēģiem, pauda Vētra.