Par LSM mērķiem noteikts būtisks auditorijas pieaugums (no 50% Latvijas iedzīvotāju 2013. gadā līdz 75% Latvijas iedzīvotāju 2018. gadā), Latvijas spēcīgākā interneta medija izveide un sabiedrības interešu aizstāvība. LSM koncepcijas izveidē ir bijuši iesaistīti vairāk nekā 200 eksperti, kas pulcējušies 45 darba grupu sapulcēs.
LSM koncepcijā norādīts, ka tradicionālie mediji ir viena no jomām, kas t.s. "digitālās revolūcijas" ietekmē piedzīvo būtiskas, pat radikālas pārmaiņas. Veiksmīgākie sabiedriskie mediji Eiropā jau ir pieņēmuši kā realitāti, ka radio, televīzija vai internets ir tikai satura pārraidīšanas veidi. Somijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Dānijas, Vācijas un citu Eiropas valstu sabiedriskie mediji vienā organizācijā apvieno radio, televīzijas un interneta platformas. Balstoties uz šiem piemēriem, LSM izveide ļaus fokusēties uz pašu galveno sabiedriskā medija uzdevumu – neatkarīgi no pārraides veida (televīzija, radio vai internets), veidot Latvijas sabiedrībai vajadzīgu saturu, kuru nekad pilnā mērā neradīs komerciālās raidorganizācijas.
"Pēdējā laikā sabiedrības uzmanības centrā ir nonākusi situācija LTV. Tā ir vidēja termiņa problēma, kas tiks risināta ar jaunas vadības palīdzību. Tomēr pašreizējās LTV problēmas šķitīs maznozīmīgas salīdzinājumā ar to krīzi, kurā nonāks Latvijas sabiedriskie mediji, ja tie neies laikam līdzi un neveidos saturu t.s. "digitālajai paaudzei". Tādēļ NEPLP nāk ar piedāvājumu izveidot Latvijas Sabiedrisko mediju – kas balstīts esošās LTV un LR priekšrocību un problēmu analīzē, labākajos Eiropas piemēros un saprātīgu investīciju pieprasījumā no valsts. Esam pieraduši, ka Latvija dažādos topos ir pēdējā vietā, taču, radot LSM, mēs varam Latvijā piecu gadu laikā izveidot vienu no modernākajiem medijiem Eiropā," norāda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Somijas sabiedriskā medija YLE padomnieks stratēģiskajā un korporatīvajā attīstībā (1997–2007) un programmu attīstības vadītājs (2003–2005), pašreiz Tamperes Universitātes mediju menedžmenta profesors un Eiropas Mediju menedžmenta asociācijas (European Media Management Association) prezidents Gregorijs Lovs (Gregory Lowe) norāda: "Izstrādātā LSM koncepcija ir iespaidīga un izsmeļoša, balstīta uz dziļu un nopietnu analīzi par sabiedrisko mediju attīstības tendencēm un Latvijas sabiedrības vajadzībām. Piedāvājums apvienot LTV un LR vienā organizācijā rada iespēju veidot uz sadarbību vērstu profesionāļu kopienu, kas ļaus efektivizēt darbību un panākt kopīgus mērķus. LSM var kļūt par spēcīgu organizāciju, kas iedvesmo cilvēkus, veicina diskusijas un dialogu sabiedrībā, sekmē radošumu un invovācijas audiovizuālajos medijos."
LSM paredzēts būtiski palielināt auditoriju - gan televīzijai (no 36% Latvijas iedzīvotāju 2012. gadā līdz 50% 2018. gadā), gan radio (no 25% līdz 44%) un internetam (no 0.5% līdz 30%), tā nodrošinot, lai 2018. gadā LSM ik dienas sasniegtu 75% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt saturiskā ziņā par prioritātēm noteiktas ziņas un informatīvi analītiskās programmas, izglītība un zinātne, bērnu un pusaudžu raidījumi un kultūras programmas. No projektu pieejas (TV) un kanālu orientācijas (LR) plānots pāriet uz satura redakciju principu – samazināsies formālo procedūru un vadības līmeņu skaits, palielinot vidējā līmeņa vadītāju atbildību un redakcionālo autonomiju, kā arī sabiedriskā medija profesionāļu savstarpējo mijiedarbību.
No pārvaldes viedokļa, piedāvāts izveidot vienotu LSM, kurā būs apvienoti (1) televīzijas tiešraides kanāli un arhīvs, (2) radio tiešraides stacijas un arhīvs un (3) interneta medijs, tādā veidā izveidojot vadošo multimediju Latvijā.
Svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas būs šādi:
Spēcīgāka sabiedriskā medija izveide (1+1 = 3) (TV, radio, internets);
Satura kvalitātes un apjomu pieaugums, medija lietotāju apmierinātības uzlabojumi;
Medija auditorijas sasniedzamības uzlabojumi – multikanāli, kopīgs mārketings;
Satura ražošanas sinerģija (multimediju formāti, radošo jomu dažādība);
Materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana konkurētspējas uzlabošanai;
Profesionālākas un dinamiskākas pārvaldes izveide, gatavība nākotnei un straujai attīstībai;
Efektīvāka finanšu programma (kopīgas investīcijas un iepirkumi, atbalsta funkcijas);
Labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste.
LSM budžets ir aprēķināts līdz 2018. gadam, balstoties attīstības un izaugsmes principos. LSM budžeta struktūrā svarīgs ir nošķīrums starp uzturēšanu (operatīvajām izmaksām) un investīcijām (kapitālieguldījumiem). Uzturēšanai paredzētie līdzekļi palielināsies pakāpeniski un samērīgi ar valsts budžetā jau patlaban iezīmēto pieaugumu – turklāt ietaupījums (sinerģijas efekts) no LTV un LR apvienošanas vienotā LSM lēšams vismaz 5 miljoni latu apmērā 5 gadu laikā. Taču – lai nodrošinātu LSM attīstību atbilstoši 21. gs. Eiropas sabiedriskā medija prasībām, būs nepieciešams veikt ilgtermiņa investīcijas (42 miljoni latu 5 gadu laikā; būtiskākie ieguldījumi no 2015. gada) LSM tehniskajā nodrošinājumā un telpās. Aptuveni 47% no minētajām investīcijām varētu segt no pašu ienākumiem, savukārt atlikušo daļu – no Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļiem. Uzturēšanas izmaksu segšanai apsverama medija nodevas un iezīmētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas ieviešana no 2015. gada (izpildot virkni priekšnosacījumu un gūstot sabiedrības atbalstu).
LSM plānotie tehniskie risinājumi atbilst mūsdienu standartiem, bet telpu risinājums veidots pēc principa – mediju pamatdarbība notiek rekonstruētā LTV ēkā Zaķusalā (aizņemot 50% no ēkas platības), bet radio ēkā Vecrīgā tiek izvietotas tiešraides studijas.