"Ir jāsoda par pārkāpumu, bet sodam ir jāpaliek brīdinājumam. Es nepiekrītu, ka tas nozīmētu pārkāpumu legalizāciju, jo nav plānots atteikties no soda, bet noteikt to par atbilstošu," sacīja A.Judins.
Viņš minēja, ka nav pamata runāt par visas soda sistēmas pārskatīšanu. Viņš norādīja, ka pārkāpumu kategoriju līdz 20 kilometriem stundā var iedalīt divās grupās. Līdz 10 kilometriem jāsaņem brīdinājums, bet no 11. kilometra - var domāt par naudas sodu piemērošanu. "Sodam nav jābūt sodīšanas dēļ, bet tādēļ, lai sods novērstu jaunus pārkāpumus," skaidroja A.Judins.
A.Judins skaidroja, ka brīdinājums ir administratīvs sods, un visi autovadītāja sodi "ir redzami" attiecīgo iestāžu darbiniekiem. "Ja būs nepieciešams izvērtēt kādu citu pārkāpumu, tad varēs redzēt, ka autovadītājs jau ir brīdināts," teica A.Judins.
Deputāts arī norādīja, ka neatbilstoša sodu politika var novest pie bīstamām sekām. "Vai gribam, lai brauc ar 45 kilometriem stundā, kā saka, drošs paliek drošs. Tad tas tiešām traucēs ceļu satiksmei. Tad būs apdzīšanas, un var notikt avārijas," skaidroja A.Judins. Viņš norādīja, ka tādēļ nepieciešami kompleksi risinājumi, piemēram, īpašās vietās braukšanas ātrumu varētu regulēt ar atbilstošām ceļa zīmēm.
Kā vēstīts, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) priekšlikums, kas
tiek izskatīts arī Saeimas komisijā, paredz, ka par atļautā braukšanas
ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā transportlīdzekļa
vadītājam izsaka brīdinājumu, bet par atļautā braukšanas ātruma
pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā ar motocikliem,
tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem,
kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, izsaka brīdinājumu vai uzliek
naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.