Salīdzinot ar citu gadu jūlijiem, šajā gadā jūlijs ierindojās siltāko jūlija mēnešu 20. vietā. Savukārt, salīdzinot ar citiem 21. gadsimta vasaras vidus mēnešiem, šī gada jūlijs ir ierindojies datu rindas vidusdaļā. Ļoti silts laiks Latvijā bija divu iepriekšējo gadu jūlija mēnešos – tie bija vissiltākie Latvijā gan 21. gadsimtā, gan pēdējos 90 gados. Šī gada jūlija vidējā gaisa temperatūra no jūlijiem - rekordistiem - atpaliek par 1,6 (2011.gads) un 3,3 (2010.gads) grādiem.
Dati liecina, ka nokrišņu daudzums Latvijā turpina būt virs normas. Jūlija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 99 mm jeb 126% no ilggadīgās normas ar teritoriālajām svārstībām no 80-90% no normas Alūksnes un Vidzemes augstienēs līdz divām mēneša normām līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Kolkā. Tādējādi šī gada jūlijs ilggadīgo datu rindā ierindojās mitrāko vasaras vidus mēnešu 32. vietā. Tāpat kā mēneša vidējā gaisa temperatūra, arī mēneša nokrišņu daudzums šī gada vasaras vidus mēnesi ir ierindojis 21. gadsimta jūliju datu rindas vidusdaļā. Par 20 mm lielāks jūlija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija pagājušogad – 2011. gada jūlijs bija 21. gadsimtā ar nokrišņiem visbagātākais un 6. mitrākais jūlijs pēdējos 90 gados.
Aizvadītajā mēnesī visintensīvākās lietusgāzes bija 20. jūlijā. Nokrišņu daudzums šai diennaktī bija vietām ne tikai liels, bet arī teritoriāli kontrastains. Tā Skrīveros tas sasniedza 53 mm, kas ir gandrīz divas trešdaļas no mēneša nokrišņu normas un bija lielākais nokrišņu daudzums diennaktī šai mēnesī, bet Ogres novada Lielpēčos šīs pašas diennakts lietus nokrišņu daudzums bija tikai 11 mm, Rīgā – tikai 1 mm.
Lai arī jūlija vidējais vēja ātrums kopumā bija nedaudz zemāks par normu, gaisa temperatūras kontrasti un atmosfēras nestabilitāte veicināja ne tikai lokāli spēcīgu gubu-lietus mākoņu attīstību, kas deva stipras lietusgāzes, pērkona negaisus un vietām arī iespaidīga lieluma krusas graudus, bet arī būtisku, lokāla rakstura, vēja pastiprināšanos. Trijās mēneša dienās vējš brāzmās sasniedza stipras vētras, vēl vienā – vētras spēku. Latvijas novērojumu stacijās vislielākais vēja ātrums brāzmās - 27 metri sekundē - tika reģistrēts 15. jūlijā Liepājas ostā. Tikai nedaudz mazākas - 25 metrus sekundē, toties pirmoreiz jūlijā šais novērojumu stacijās vēja brāzmas bija 7. jūlijā Saldū un 28. jūlijā Pāvilostā.
Jūlijā lielāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem visā Latvijā bija dienu skaits ar pērkona negaisu. Visbiežāk – līdz pat 6-7 reizēm mēnesī – tas tika novērots Kurzemē.