Viņš skaidroja, ka uz krievu "ēnu flotes" kuģiem strādā civilie jūrnieki, kuriem šīs aktivitātes, visticamāk, lielā mērā ir uzspiestas. "Viņi, iespējams, to arī nedarītu, ja būtu lielāki cietumsodi, lai viņi saprastu, kas tad ir tās sekas. Protams, tur noteikti liels darbs ir padarīts arī no dažādām drošības struktūrām ietekmējot, bet es domāju, ka tur cietumsoda ilgums varētu arī kaut kā nostrādāt," pauda Polencs.
Jūas spēku komandieris uzskata, ka Krievija ir atradusi metodi, kā uzturēt mūs spriedzē, apdraudot Baltijas jūras zemūdens infrastruktūru, kas nodrošina reģionā pastāvošo dzīves līmeni. Krievija ir ieguvusi nesodāmības sajūtu, kas mums ir būtiski jāmazina, un to "mēs ar savu darbu varam darīt," izteicās militārpersona.
Vaicāts, vai paredz, ka pastiprinātā patrulēšana Baltijas jūras zemūdens infrastruktūras apsargāšanai tiks turpināta arī pēc šī gada aprīļa, Polencs atbildēja, ka nevar to prognozēt, jo ir ļoti daudz nezināmā. Vienlaikus viņš domā, ka ir jāgatavojas vēl mazliet nopietnākiem izaicinājumiem, kas sevī varētu ietvert arī kuģu eskortēšanu un vēl lielāku klātbūtni kritiskās infrastruktūras nosargāšanai.
Cīņā ar krievu "ēnu flotes" kuģiem Polencs arī uzsvēra nepieciešamību strādāt pie normatīvās bāzes sakārtošanas, lai paplašinātu infrastrūktūras sargātāju rīcības brīvību, piefiksējot kuģi, kurš pastrādā noziegumu Baltijas jūras neitrālajos ūdeņos.
Kā ziņots, pagājušā gada nogalē Baltijas jūrā tika sabojāts Igauniju un Somiju savienojošais elektrokabelis "EstLink 2" un vēl četri sakaru kabeļi Somu līcī. Arī pirms tam pēdējo dažu gadu laikā Baltijas jūrā notikuši vairāki incidenti, kuru dēļ bojāta zemūdens infrastruktūra. Eksperti un politiķi incidentus saista ar Krievijas organizētu hibrīdkara operāciju.
Pēc šiem incidentiem NATO paziņojusi, ka pastiprinās savu militāro klātbūtni Baltijas jūrā.