Profesionālo pamata un vidējo izglītību 2024./2025. mācību gadā apgūst 28,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,7% jeb 1017 audzēkņiem vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Audzēkņu skaita pieaugums šogad galvenokārt skaidrojams ar atskaitīto audzēkņu skaita samazinājumu – 2024./2025. mācību gadā no mācību procesa atskaitīts par 17,1% jeb 947 audzēkņiem mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā, skaidro CSP. Pēdējo desmit gadu laikā vislielākais pieaugums uzņemto audzēkņu skaitā vērojams dabaszinātņu, IT un matemātikas programmās (par 445 audzēkņiem).
Vairāk nekā puse – vīriešu
2024. gadā profesionālās izglītības programmās uzņemti 10,8 tūkstoši audzēkņu, kas ir nedaudz (par 1,3% jeb 139 audzēkņiem) mazāk nekā iepriekšējā periodā. Uzņemto vīriešu īpatsvars tāpat kā iepriekšējos gados pārsniedz sieviešu īpatsvaru – 56,7% jeb 6149 no uzņemtajiem audzēkņiem bija vīrieši, 43,3% jeb 4687 – sievietes.
Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas, kurās mācības sāka 4,2 tūkstoši jeb 39,4% no kopējā uzņemto audzēkņu skaita, kā arī ar pakalpojumiem saistītās mācību programmas, kurās mācības sāka 2,3 tūkstoši jeb 21,2% audzēkņu.
Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām visvairāk audzēkņu apguva mašīnzinības (25,8%), būvniecību un civilo celtniecību (22,9%), kā arī mehāniku un metālapstrādi (16,6%). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (55,4%) un skaistumkopšanas pakalpojumu (19,6%) programmās.
Pēdējo desmit gadu laikā visvairāk pieaudzis uzņemto audzēkņu skaits dabaszinātņu, IT un matemātikas programmās (par 445 audzēkņiem), kas atspoguļo tehnoloģiju un inovāciju nozīmi mūsdienu ekonomikā, norāda CSP pārstāvji. Tajā pašā laikā lielākais uzņemto audzēkņu skaita samazinājums vērojams sociālo zinātņu (par 709 audzēkņiem) un pakalpojumu nozaru (par 872 audzēkņiem) programmās.
Vidējais uzņemto vecums – 19,3 gadi
Lielākais sieviešu īpatsvars starp 2024. gadā uzņemtajiem audzēkņiem bija veselības aprūpes un sociālās labklājības (90%) un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (77,6%) programmās. Savukārt lielāks vīriešu īpatsvars bija dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (85,2%), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (83,3%) programmās.
Vidējais uzņemto audzēkņu vecums bija 19,3 gadi. Vairums (85,2%) uzņemto audzēkņu ir vecumā līdz 20 gadiem (ieskaitot), 5,6% – vecumā no 21 līdz 30 gadiem (ieskaitot) un 2,2% ir 50 un vairāk gadu vecumā. Vairāk nekā puse (56,7 %) no audzēkņiem tika uzņemti uzreiz pēc pamatskolas pabeigšanas un mācības profesionālās izglītības iestādēs sāka 16 gadu vecumā.
2024. gadā mācības profesionālās izglītības programmās pabeidza 5,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 4,4% jeb 259 audzēkņiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Absolventu skaitam ir tendence samazināties jau vairākus gadus, un pēdējo desmit gadu laikā tas samazinājies par vairāk nekā trešdaļu – par 36,3% jeb 3,2 tūkstošiem absolventu, salīdzinot ar 2014. gadu. Katrs trešais (32,7% jeb 1,8 tūkstoši) absolvents ieguva izglītību inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, katrs piektais (20,4% jeb 1,1 tūkstotis) – pakalpojumu jomā, informē CSP.
2024./2025. mācību gadā profesionālās pamata un vidējās izglītības programmas piedāvā apgūt 52 izglītības iestādes (40 profesionālās izglītības iestādes, deviņas koledžas un trīs vidusskolas). Trešdaļa audzēkņu jeb 34,5% mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Latgales Industriālajā tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā. Tikai deviņās profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu skaits pārsniedz tūkstoti, 22 iestādēs tas ir virs pieciem simtiem, 17 iestādēs – nepārsniedz divus simtus.