Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Piektdiena, 1. marts
Ilgvars, Ivars

Kariņš pagaidām nekomentē aprīlī plānoto skolotāju protesta akciju

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pagaidām nekomentē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes paziņojumu par plānoto protesta akciju 24.aprīlī.

Premjera birojā aģentūrai LETA norādīja, ka no 15. līdz 17.martam Ministru prezidents atrodas darba vizītē Polijā un oficiālajā vizītē Ukrainā, savukārt, kad gaidāms premjera komentārs par gaidāmo streiku, aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot.

LETA iepriekš ziņoja, ka LIZDA vairs nav gatava sarunām ar politiķiem - izlīgšanas sarunas vairs netiks organizētas, un laikā līdz streika datumam LIZDA precizēs dalībnieku skaitu gan protesta akcijā, gan streikā.

LIZDA nav apmierināta ar to, ka valdība nav pildījusi pedagogiem dotos solījumus, kā arī spēkā esošos normatīvos aktus. Tāpēc padome lēmusi rīkot trīs dienu streiku, kā arī protesta gājienu.

Ņemot vērā, ka iepriekš pieteiktais streiks nenotika, jo politiķi tomēr piedāvāja pedagogiem vienošanos, LIZDA vadītāja uzsvēra, ka gājiens notiks neatkarīgi no tā, vai streika prasības tiks izpildītas, vai nē. Streiks gan varētu nenotikt, ja politiķi atkal pēdējā brīdī piedāvās kādus risinājumus, jo šādā gadījumā zūd tiesiskais pamats streika rīkošanai.

Premjers iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka skolotāju arodbiedrības nostājušās pozā - nekādas pārmaiņu, tik dodiet vairāk naudas. Tāpat premjers pauda, ka pamatmērķis, domājot par izglītības sistēmu, ir gādāt par to, lai tā labāk kalpotu jaunatnei, uzsverot, ka nepieciešams veikt pārmaiņas un nodrošināt kvalitatīvu izglītību.

Viņš akcentēja, ka, lai varētu piešķirt papildu finansējumu, neko nemainot pašā sistēmā, varētu, piemēram, par dažiem procentpunktiem pacelt pievienotās vērtības nodokli, taču tad būtu plaši protesti kopumā sabiedrībā. Vieni it kā būtu apmierināti, bet sabiedrības vairākums - dziļi neapmierināts, prognozē premjers, uzsverot, ka šo nesaskata kā iespēju.

Otrs variants varētu būt naudu pārdalīt, proti, kādam to atņemt. "Tad, lūdzu, parādiet, īsti no kurienes lai atņemam! No aizsardzības? Šādos ģeopolitiskos apstākļos? No pensionāriem? No mediķiem? No policistiem? Nauda, kas tiek iekasēta nodokļos, nepazūd - tā pamatā tiek izmaksāta algās un pabalstos," pauda valdības vadītājs.

Kariņš uzsvēra, ka, lai atrisinātu situāciju, ir jānotiek divām lietām. Ministrija strādā pie plāna, kā uzlabot sistēmu, domājot par ieguvumiem jauniešiem, tikmēr līdztekus tam budžeta pozīcijas, kas nepildīsies, paliekot neizlietotiem līdzekļiem, nonāks uz valdības galda, kur varēs lemt par to pārdalīšanu prioritārajām nozarēm, tostarp izglītībai.

Kā ziņots, 15.februārī LIZDA padome ar balsu vairākumu nolēma dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja tas netiks izdarīts, 24.aprīlī ar protesta gājienu tiks sākts visas Latvijas pedagogu streiks.

Pēc LIZDA vadītājas Vanagas skaidrotā, pašlaik lielākā problēma ir, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem.

Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija jāapstiprina valdības sēdē.

Savukārt IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildu piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Tāpat valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.

Neskatoties uz to, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) bija publiski paudusi apņēmību LIZDA prasīto pedagogu atalgojuma un darba slodzes sabalansēšanas grafiku apstiprināt valdības sēdē 14.martā, taču tas darba kārtībā netika iekļauts.

IZM aģentūru LETA iepriekš informēja, ka IZM izstrādātais pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiks ir laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim. Saskaņā ar šo grafiku no šī gada 1.septembra zemākā vienas stundas darba algas likme pedagogiem tiks paaugstināta līdz 8,5 eiro (pirmsskolas pedagogiem - 7,75 eiro).

IZM skaidro, ka panāktā vienošanās ir nozīmīgs lēmums, kas paredz nostiprināt normatīvajos dokumentos pedagogu darba samaksas turpmākā pieauguma grafiku arī nākamajiem gadiem, saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

IZM izstrādātais grafiks paredz, ka turpmāk, katru gadu palielinot zemāko vienas stundas likmi pirmsskolu pedagogiem, 2025.gadā pirmsskolas pedagogu zemākā stundas likme tiks izlīdzināta ar zemāko likmi pārējiem pedagogiem. Tāpat grafiks paredz arī zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu akadēmiskajam personālam, sākot ar šī gada 1.septembri.

13.februārī valdības koalīciju veidojošo partiju pārstāvji nolēma turpmāko divu nedēļu laikā definēt vienošanās izpildes detaļas, kas saistītas ar finanšu avotu precizējumiem, tai skaitā Kultūras ministrijas pakļautībā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu. Pēc tam pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un dokumenti, kas paredz nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, tiks iesniegti Ministru kabinetā apstiprināšanai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Tagad redzams, ka mēs trauksmi necēlām nepamatoti

Par Rīgas domi šonedēļ satricinājušā korupcijas skandāla iespējamo ietekmi uz politisko izkārtojumu pašvaldībā un to, kādēļ Progresīvie un Jaunā Vienotība (JV) karo domē, bet sadzīvo valdībā, Rīg...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas