Iecavā noķertais ķengurs jūtas omulīgi, bet ir satraucies par jauno vidi: "Man teica, ka viņam ļoti griboties ēst. Nav jau zināms, cik ilgi viņš ir gavējis. Kaut ko jau ir ēdis, bet pietiekami daudz tas nevarētu būt," portālam Diena.lv stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Ķengurs atrodas karantīnas telpā, izolēts no pārējiem Zooloģiskā dārza ķenguriem. "Ja saimnieks paņems savu ķenguru atpakaļ, tas būs viņa ķengurs, bet ja nē, tad pie ķengura izcelsmes valsts būs rakstīts "Latvija"," prognozē Lielkalns.
No nebrīves izbēgušu dzīvnieku atgādāšana uz Rīgas Zooloģisko dārzu gadās diezgan reti, gadā tie varētu būt viens vai divi gadījumi, bet citu gadu pat neviens: "Biežāk ir gadījumi, kad cilvēki paši atnes savus dzīvniekus, kad netiek galā ar to aprūpi vai tie apnīk. Vairāk ir sarkanausu bruņurupuču, kas tiek vesti lielā daudzumā," stāsta Lielkalns. Viņš atzīst, ka dzīvnieku skaits, kas tiek vests uz zooloģisko dārzu, ir mazinājies, un tas saistāms ar cilvēku kļūšanu apzinīgākiem: "Mēs daudzus gadus esam skaidrojuši ko darīt un ko nē. Tas nav mājdzīvnieks. Tai pašā laikā ir sakārtota likumiskā puse un arī muitnieki vairāk seko līdzi."
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) CITES (Vašingtonas konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām) nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis skaidro, ka nosacījumi eksotisko sugu turēšanai un reģistrēšanai ir atkarīgi no sugas aizsardzības statusa un piederības konkrētai sugu grupai. DAP ir jāreģistrē visi starptautiskas tirdzniecības apdraudēto sugu dzīvnieki, bet Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) ir jāreģistrē visi plēsēju kārtas dzīvnieki, jūras zīdītāji, krokodilveidīgie dzīvnieki, čūskas un primāti.
"Jāuzsver, ka iepriekšminēto sugu dzīvnieku turēšanas vietas tiek reģistrētas tikai izņēmuma gadījumā un pēc rūpīgām pārbaudēm plānotajā turēšanas vietā. Dzīvnieka īpašnieka pienākums ir glabāt dzīvnieka izcelsmes dokumentus, nodrošināt to labturības un zoopsiholoģiskajām vajadzībām atbilstošus turēšanas apstākļus. Nav pieļaujama šādu savvaļas dzīvnieku palaišana savvaļā vai turēšana apstākļos, kuros nebrīvē audzēts savvaļas sugu dzīvnieks var nokļūt savvaļā," uzsver Dzenis.
Soda apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma. Piemēram, par CITES pielikumos iekļauto sugu reģistrēšanas nosacījumu pārkāpšanu soda apmērs ir robežās no 70 līdz 700 eiro fiziskām personām un 140 līdz 1400 eiro juridiskām personām, abos gadījumos paredzot arī nelikumīgi iegūto dzīvnieku konfiskāciju. Savukārt, ja pārkāptas labturības vai citas prasības dzīvnieku turēšanai nebrīvē, sods privātpērsonām ir 30-700 eiro robežās, bet juridiskām 40-1400 eiro. Arī šajos gadījumos var dzīvniekus var atsavināt
"Iemesli dzīvnieku nereģistrēšanai ir visdažādākie - sākot ar nezināšanu un beidzot ar apzinātām nelikumīgām darbībām. Lai dzīvnieku piereģistrētu, tā īpašniekam ir jāspēj pierādīt dzīvnieka legālo izcelsmi. Taču diemžēl dzīvnieki bez legālo izcelsmi apliecinošiem dokumentiem nereti ir lētāki un tāpēc cilvēki tīri ekonomisku apsvērumu dēļ izvēlas iegādāties šādus dzīvniekus," skaidro Dzenis.
Citos gadījumos dzīvnieku kolekcionāri apzinoties, ka konkrētās sugas īpatņu turēšana viņiem netiks atļauta, dzīvniekus ieved valstī un tur nebrīvē nesaskaņojot to ar atbildīgajām iestādēm.
Dzīvnieku aizsardzības likumā nav termina "eksotiskie dzīvnieki", bet ir "savvaļas sugu dzīvnieki" - tie ir dzīvnieki, kuru evolūciju nav apzināti ietekmējis cilvēks, lai apmierinātu savas vajadzības: "Tiem ir ļoti specifiskas vajadzības, tāpēc cilvēkam ir jābūt speciālām zināšanām, lai varētu nodrošināt tiem pareizu aprūpi, turēšanas apstākļus un barošanu," skaidro PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.
Viņa atgādina, ka dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pantā noteikti dzīvnieka īpašnieka pienākumi - rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai, rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku, nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām. Ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi, kā arī ņemot vērā dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, īpašnieka pienākums ir nodrošināt dzīvniekam fizisko aktivitāti, bet dzīvniekam, kura pārvietošanās ir ierobežota - pietiekamu turēšanas platību.
PVD Robežkontroles departamenta direktora vietniece Iveta Zemniece min, ka kontroles punktos uz Eiropas Savienības ārējās robežas kontrolē kravas, kas tiek ievestas no trešajām valstīm un tiek uzrādītas robežkontrolei: "Gadījumos, kad uzņēmums vai persona vēlas ievest eksotiskos dzīvniekus komerciālos nolūkos, ir noteikta kārtība, kādā to var izdarīt. Tostarp nepieciešams saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ka dzīvnieki nav aizsargājamie dzīvnieki, kā arī saskaņots veterinārais sertifikāts." Līdz šim PVD nav bijuši gadījumi, kad būtu pieķerta kāda nelegāla savvaļas dzīvnieku krava.
Dabas aizsardzības pārvaldē ir reģistrēti aptuveni 1000 CITES pielikumos iekļauto sugu dzīvnieki, no kuriem lielākā daļa tiek turēti Rīgas zooloģiskajā dārzā un Latgales zooloģiskajā dārzā. Lielākā daļa no privātpersonu īpašumā reģistrētajiem savvaļas dzīvniekiem ir papagaiļi, bruņurupuči un mazie rāpuļi.
aha
DD
Margarēta