"Esam šos datus publiskojuši gan ministrijas ierēdņiem, gan Saeimas deputātiem, diemžēl nevienam nav intereses parūpēties, lai mirstība samazinātos," norāda Keris.
Kā skaidro Keris, arodbiedrības veiktā aptauja liecina, ka mirstības palielināšanās ir notikusi vienlaikus ar akūto pacientu skaita pieaugumu par trešdaļu, vienlaikus arī ar personāla samazināšanu par 20%. Vēl viens iemesls - akūtajiem slimniekiem ir smagāks veselības stāvoklis nekā plānveida pacientiem.
Viņaprāt, veselības aprūpes budžets nav plānots atkarībā no reālajām vajadzībām vai starptautiski pieņemtās prakses, bet gan atkarībā no budžetā iedalītajiem līdzekļiem - "saimniekojiet ar to naudas daudzumu, kas jums ir iedots. Vai arī, - ja slimnīcas vadība vai ministrs netiek galā, jānāk citam. Nenotiek argumentēta veselības aprūpes budžeta plānošana - ieplānotais pacientu skaits ir nereāls, arī ārstēšanai piešķirtās summas nav reālas. Tāpēc diemžēl nevar izpildīt ne valdības deklarāciju, ne arī valdības rīcības plāna veselības aprūpes sadaļu."
Ja salīdzina situāciju Latvijā ar Zviedriju, kur, lūk, esot maz slimnīcu, bet Latvijā joprojām to esot par daudz, tad jāpaskaidro, ka Zviedrija slimnīcām tērē 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr mums viss veselības aprūpes budžets nav tik liels. "Tiesa, vienmēr būs tā, ka pieejamais līdzekļu daudzums būs ierobežots, bet patlaban ir aiziets par tālu," uzskata Keris.
Valdības rīcības plānā ir noteikts, ka 2014.gadā veselības aprūpei jāpiešķir 4,5% no IKP, taču ne šā gada, ne arī nākamā gada valsts budžeta plānošanā tas nekādā veidā nav atspoguļojies. Partijas, kas patlaban veido koalīciju Saeimā, diemžēl nav izpildījušas savus solījumus.
Ir jāvērtē, kā naudu, kas būtu iegūstama, samazinot pacientu līdzmaksājumus, varētu sadalīt tehnoloģiju lietošanai un personāla algām, cik vēl būtu iespējams pielikt klāt, lai darba samaksas pieaugums tomēr būtu tāds, kurš mediķiem skaidri parāda, ka viņi šeit ir vajadzīgi, uzskata mediķu arodbiedrības līderis.
Cilvēkresursu attīstības programmā un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes rekomendācijās valdībai kā mērķis ir minēta ārsta darba samaksa, kas 2- 2,5 reizes pārsniedz vidējo darba samaksu tautsaimniecībā. Lai izvērtētu, kādā termiņā to iespējams ieviest, būtu vērts nodibināt darba grupu, lai nebūtu jāzīmē ar pirkstu mākoņos līnijas, runājot par plānošanu pieciem, desmit gadiem bez jebkāda finanšu seguma, uzskata Keris.