Ķīlis aicina LDDK paust konkrētus ierosinājumus izglītības reformām

Esmu pret šādu reformu. Mani argumenti. 1. „Mācīties lēnāk, bet pamatīgāk”? Kā Ķīļa kungs to plāno izdarīt, nepalielinot kopējo mācību stundu skaitu? Lai mācītos „pamatīgāk” būtu jāpalielina mācību stundu kopskaits nevis tās vienkārši „jāizstiepj” par mēnesi ilgāk. 2. Arguments, ka citās valstīs brīvlaiki ir īsāki, diez ko nedarbojas, ja šīs valstis atrodas krietni uz dienvidiem no Latvijas un tur arī vasaras ir garākas. Latvijā ziemā ir visai maz kā tāda, ko skolēns var darīt ziemas darbdienu vakaros. Vai nu sēdi mājās, vai arī dodies uz treniņiem, kuri notiek telpās pie mākslīgā apgaismojuma. Pat ar ziemas sporta veidiem (slēpošana, snovbords) var nodarboties tikai brīvdienās un nevis darbdienu vakaros. Vasarās iespējas nodarboties ar dažādām ārpustelpu aktivitātēm ir labākas, tāpēc nebūtu jauki bērniem tās atņemt. 3. „Pēc trīs mēnešu brīvlaika skolēns pa vasaru visu ir aizmirsis un nākas pārmācīt jau iemācīto”. Un pa diviem mēnešiem neaizmirsīs? Lūdzu, uzrādiet man kāda atmiņas pētījuma rezultātus, kuri parāda, ka vidējā statistiskā skolēna atmiņa labi darbojas tieši divus mēnešus un pēc tam seko strauja informācijas aizmiršana! Pretējā gadījumā, lūdzu, neizmantojiet tik neloģiskus argumentus! Dzīves realitāte ir tāda, ka skolās bērnus spiež iekalt jeb „iezubrīt” nevienam nevajadzīgu informāciju, kuru bērni parasti sāk aizmist apmēram divas dienas pēc ieskaites uzrakstīšanas. Piemēram, ģeogrāfijas mācību stundās iemācījos kāpēc notiek vulkānu izvirdumi. To es joprojām atceros, jo biju šo jautājumu izpratusi, bet izprasto cilvēki parasti atceras labi. Vēl es tur biju spiesta iegaumēt arī apmēram 200 pasaules valstu galvaspilsētu nosaukumus, alumīnija, vara, u.c. derīgo izrakteņu atradņu vietas, kviešu, cūkgaļas, kafijas pupiņu, dabiskā kaučuka u.c. pārtikas produktu lielākās ieguvējvalstis. No šis iekaltās informācijas es šobrīd neatceros pilnīgi neko. To visu es biju aizmirsusi jau mēnesi pēc attiecīgās ieskaites uzrakstīšanas. Ja bērniem liek iezubrīt bezjēdzīgu informāciju, nav ko brīnīties, ka tā ātri aizmirstas – ikviena cilvēka atmiņa tieši tā arī darbojas. 4. Piekrītu, ka skolēni ir pārāk noslogoti. Bet šo problēmu ir jārisina, izņemot no mācību programmām tādus murgus kā fizikas formulu iezubrīšana, prasība zināt no galvas apmēram 200 pasaules valstu galvaspilsētu nosaukumus vai visas alumīnija rūdas atradņu vietas. Ko darīt ar pašreizējo mācību programmu? 1. Mācīt skolēniem izpratni nevis likt iekalt informāciju. Ja skolēns māk ar saviem vārdiem izskaidrot, kāpēc notiek vulkānu izvirdumi, tas ir daudz vērtīgāk, nekā ja viņš ir iezubrījis no galvas 50 dažādu vulkānu nosaukumus un to atrašanās vietas (šādu iezubrītu informāciju viņš vienalga aizmirsīs dažas dienas pēc ieskaites uzrakstīšanas). 2. Mācīt skolēniem pašiem domāt, nevis atkārtot grāmatā izlasīto. Dot viņiem salīdzināt atšķirīgus viedokļus. Nu, piemēram, pastāstīt par Fukušimas traģēdiju un tās sekām, tad iepazīstināt ar statistiku par to, cik daudz elektroenerģijas var iegūt no atomelektrostacijām, un lai pēc tam mazais vai nu uzraksta eseju vai iet klases priekšā un auditorijai pamato savu viedokli par to, kas ir svarīgāk – elektroenerģija vai potenciālais risks cilvēku dzīvībām. Un lai skaidro, ko viņš darītu, ja būtu valsts amatpersona, kurai būtu jāizlemj jautājums par jaunas atomelektrostacijas būvniecību. 3. Ļaut skolēniem mācībās izpausties radoši, nevis pieradināt viņus pie tā, ka visur ir tikai jāiegaumē pareizā atbilde, ko skolotājs jau ir pateicis priekšā. Reālajās dzīvē spēja nonākt pie jauniem risinājumiem ir visnotaļ noderīga (jau cik gadus mēs runājam, ka vajadzīgas inovācijas). 4. Izrevidēt mācību programmas un izņemt no tām lieko mācību vielu, kas ir pārāk specifiska, lai būtu noderīga cilvēkam, kurš neizvēlēsies darbu kādā no attiecīgās jomas profesijām. Erudīcija un plašs redzesloks ir ļoti noderīgi, bet nevajag to novest līdz absurdam (par dabiskā kaučuka ieguves valstīm man līdz šim neviens tā arī nav pajautājis). Bērniem ir vajadzīgs vasaras brīvlaiks, ir vajadzīgas fiziskas aktivitātes, ir vajadzīgs brīvais laiks ārpusskolas nodarbībām (sports, mākslas pulciņi, mūzikas skolas). Šo iemeslu dēļ uzskatu, ka mācību gada pagarināšana nav risinājums un nekas neuzlabosies. Ir jāmaina mācību saturs un mācību vielas apgūšanas metodes (vairāk radošas pieejas, likt bērnam pašam domāt, argumentēt).

Ja viņš atņems mums brīvlaiku viņš būs vēl sliktāks par Griņču.

Es domāju ka Ķīlļa kungs tika informēts par to ka LDDK nepildija Domrovska valdības deklarāciju un neizveidoja Amatniecības nozares padomi. 7.6.2.3) Izveidotas 10 nozaru ekspertu padomes profesionālajā izglītībā, no kurām vienu - Latvijas Amatniecības kameras ekspertu padomi atbilstoši nozares profesijām Amatnieki tika mākslīgi pabāzti zem rūpniecības nozarēm, labi zinot, ka amatnieki nekad nestrādās ar tādām tehnoloģijām kā rūpnieki. Šī lietas padziļināta analīze atsegs līdzšinējo IZM stratēģu vājumu, kurš sākās ar meistara amata iznīcināšanu profesionālās izglītības iestādēs un beidzās privāto eksaminācijas centru izveidosanu dažu privātfirmu interesēs. Šobrīd LAK meistari un RTU doktorandi sagatavo ziņojumu. Amatnieki gaida ministra vizīti pie sevis. Tad arī Gaigala vērdiem runājot, sāksim Lācā ādas pārdalīšanu. Tā nekad nav bijis un nebūs, ka amatnieki kalpos par stradniekiem darba devējiem. Mazie amatniecības uzņēmumi un darba devēju ražotnes ir sadarbības partneri un konkurenti. konkurence attīsta, to IZM, LDDK, VIAA un LBAS līdz šim nesaprata. Jācer, ka jaunais ministrs palīdzēs saprast.

Ak viņš ir atvērts? Var ierēkt par šito kadru! :)