ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē tiks pieņemti Padomes secinājumi jautājumos, kas saistīti ar mācību mobilitātes kritēriju, valodu prasmēm mobilitātes veicināšanai, augstākās izglītības modernizāciju, kā arī ar jaunatni un sportu saistītos jautājumos. Tiks pieņemta arī Padomes rezolūcija par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem.
Pirmdien, piedaloties ministru debatēs par efektīvu ieguldījumu izglītībā un apmācībā krīzes laikā, izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis akcentēja nepieciešamību mazās lauku skolas veidot kā daudzfunkcionālus centrus, īpašu uzmanību pievērst pedagogu tālākizglītībai un informācijas tehnoloģijām, kam jākļūst par galveno skolēna un skolotāja palīgu ikdienas darbā.
Ministrs arī informēja par Latvijā izstrādāto reformu plānu, kas paredz palielināt publisko finansējumu, pakāpeniski pārejot uz pirmsskolas izglītības finansēšanu bērniem no pusotra gada vecuma, lielāku skolu autonomijas veidošanu, skolu direktoru menedžmenta funkciju attīstīšanu, kā arī augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveidošanu.
Latvija atbalsta Padomes secinājumu par valodu prasmēm mobilitātes veicināšanai apstiprināšanu, uzsverot, ka visplašāko mobilitātes iespēju sniegšana visiem, tostarp neaizsargātajām grupām, un atlikušo mobilitātes šķēršļu samazināšana ir ļoti būtiska ES izglītības un mācību politikas kontekstā.
Latvija pauž nostāju, ka augstākajai izglītībai un arī tās starptautiskajai dimensijai jābūt balstītai augstskolu autonomijā, akadēmiskajā brīvībā, vienādās iespējās un demokrātijas principos. Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis norāda, ka ir jāturpina dalībvalstu sadarbība Eiropas līmenī, lai dalītos ar labo praksi administratīvo šķēršļu novēršanā, jāveicina izglītības mobilitāte un pārrobežu sadarbība, kā arī īpaša uzmanība jāpievērš starpaugstskolu kopējo diplomu atzīšanas un kopīgas programmu akreditācijas jautājumiem.
Viens no svarīgiem ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē apspriežamajiem jautājumiem skar pieaugušo izglītību. Latvija savā pozīcijā uzsver, ka pieaugušo izglītībai ir izšķiroša nozīme stratēģijas ES 2020 mērķu sasniegšanā, kā arī risinot ekonomiskās krīzes īstermiņa un ilgtermiņa sekas.
Diskutējot par jaunatnes sadarbību ārpus ES, Latvijas pārstāvji akcentēs nepieciešamību veicināt jauniešu sadarbību reģionos ārpus Eiropas, tostarp jauniešu projektu ietvaros, un atbalstīt iniciatīvas, kas atspoguļo tās prioritātes, kas ir saistošas visām pusēm – starpkultūru izglītība, vide, pilsoniskā sabiedrība.
ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē arī plānots pieņemt rezolūciju par ES dalībvalstu pārstāvību Pasaules Antidopinga aģentūrā (PAA) un ES nostājas saskaņošanu pirms PAA sanāksmēm, šādā veidā nodrošinot ES dalībvalstu pārstāvības nepārtrauktību Pasaules Antidopinga aģentūrā un kvalitatīvas labās prakses apmaiņu un informācijas nodošanu.