Ķīlis: LZA ir postpadomju veidojums

Par Latvijas zinātni var teikt sekojošo: 1. padomju laika doktors bija un ir augstāk vērtēts, kā šodienas doktors, kas ir praktiski tuvs zinātņu kandidātam, jo tādam vajadzēja izveidot savu skolu!!! Latvijas zinātnieki fundamentālās zinātnēs to izdarīja un šīs skolas sekmīgi darbojas pasaules arēnā vēl šodien - Freivalds un Ambainis nāk no tās pašas J.Bārzdiņa skolas, ko iedibināja 60 to gadu beigās un tā ar ļoti labām sekmēm darbojas vēl šobrīd, ja netis, tad var palasīt ļoti vēramo publikāciju sarakstu. 2. protams, bija visai murgaini un atpalikuši no sava laika vajadzībām pētījumi, par kuriem nevar teikt, ka nekad nebūs izmantojami, jo dzīve mainās un bieži tarakānu apkarošanas līdzeklis ir labākā raķešu degviela. 3. LZA diemžēl ir pēc šodienas domas progresīvo un stagnātisko pētījumu konglomerāts. Var atzīmēt, ka valodnieku pētījumi un ierosinājumi ir Latvijas programmnodrošinājuma latviskojuma izmantotājus novedis līdz konkurētnespējai, jo datorvalodu mēģināja latviskot (analoģiski - kādas sekmes varētu gūt tas, kas mēģinās piemērot lokālai valodai mediķu latīņu valodu?)

Par Latvijas zinātni var teikt sekojošo: 1. padomju laika doktors bija un ir augstāk vērtēts, kā šodienas doktors, kas ir praktiski tuvs zinātņu kandidātam, jo tādam vajadzēja izveidot savu skolu!!! Latvijas zinātnieki fundamentālās zinātnēs to izdarīja un šīs skolas sekmīgi darbojas pasaules arēnā vēl šodien - Freivalds un Ambainis nāk no tās pašas J.Bārzdiņa skolas, ko iedibināja 60 to gadu beigās un tā ar ļoti labām sekmēm darbojas vēl šobrīd, ja netis, tad var palasīt ļoti vēramo publikāciju sarakstu. 2. protams, bija visai murgaini un atpalikuši no sava laika vajadzībām pētījumi, par kuriem nevar teikt, ka nekad nebūs izmantojami, jo dzīve mainās un bieži tarakānu apkarošanas līdzeklis ir labākā raķešu degviela. 3. LZA diemžēl ir pēc šodienas domas progresīvo un stagnātisko pētījumu konglomerāts. Var atzīmēt, ka valodnieku pētījumi un ierosinājumi ir Latvijas programmnodrošinājuma latviskojuma izmantotājus novedis līdz konkurētnespējai, jo datorvalodu mēģināja latviskot (analoģiski - kādas sekmes varētu gūt tas, kas mēģinās piemērot lokālai valodai mediķu latīņu valodu?)

Par Latvijas zinātni var teikt sekojošo: 1. padomju laika doktors bija un ir augstāk vērtēts, kā šodienas doktors, kas ir praktiski tuvs zinātņu kandidātam, jo tādam vajadzēja izveidot savu skolu!!! Latvijas zinātnieki fundamentālās zinātnēs to izdarīja un šīs skolas sekmīgi darbojas pasaules arēnā vēl šodien - Freivalds un Ambainis nāk no tās pašas J.Bārzdiņa skolas, ko iedibināja 60 to gadu beigās un tā ar ļoti labām sekmēm darbojas vēl šobrīd, ja netis, tad var palasīt ļoti vēramo publikāciju sarakstu. 2. protams, bija visai murgaini un atpalikuši no sava laika vajadzībām pētījumi, par kuriem nevar teikt, ka nekad nebūs izmantojami, jo dzīve mainās un bieži tarakānu apkarošanas līdzeklis ir labākā raķešu degviela. 3. LZA diemžēl ir pēc šodienas domas progresīvo un stagnātisko pētījumu konglomerāts. Var atzīmēt, ka valodnieku pētījumi un ierosinājumi ir Latvijas programmnodrošinājuma latviskojuma izmantotājus novedis līdz konkurētnespējai, jo datorvalodu mēģināja latviskot (analoģiski - kādas sekmes varētu gūt tas, kas mēģinās piemērot lokālai valodai mediķu latīņu valodu?)