Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Zinātne

Zinātne pietuvinājumā

Kurš gan vēl labāk spētu atklāt pētniecības aizraujošo dabu nekā dažādu jomu zinātnieki un zinātnieces?! Viņi to ir gatavi darīt tiešsaistes sarunās ar Latvijas vidusskolēniem. Šādu iespēju piedāvā projekts Zinātne.Zoomed.In jeb Zinātne.Pietuvināta, ko šomēnes organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Tiešsaistes sarunas ar zinātniekiem 11. un 12. klašu skolēniem notiks no šodienas, 6. aprīļa, līdz 29. aprīlim otrdienās, trešdienās un ceturtdienās plkst. 13.00–13.40 un 14.30–15.10 Zoom vidē.

Zinātnes starta vieta studentiem

Šī nedēļa RSU ir īpaša – Zinātnes nedēļa. Tajā nozīmīga vieta ir starptautiskajai studentu konferencei. Par to Aismas Orupes saruna ar rīkotāju komandas priekšsēdētāju, piektā kursa medicīnas studentu Māri Lapšovu. "Repharm" kā veselības uzņēmumu grupa jau vairākus gadus ir viens no konferences sponsoriem, šogad atbalsta arī ar iespēju praktiskai meistarklasei ultrasonogrāfijā "Veselības centru apvienībā". Līdzās nozīmīgajām akadēmiskajām balvām, ko saņem studenti, "Repharm" katru gadu pasniedz arī īpašās veicināšanas balvas 3 studentiem - zinātnisko darbu autoriem.

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus, ziņo portāls db.lv.

107 Latvijas zinātnieku pētījumiem sadala pa 100 000 eiro katram

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Enerģiskas sievietes ar DNS šķērēm

Cilvēces atmiņā 2020. gads, visticamāk, paliks kā pandēmijas un pārvietošanās ierobežojumu periods, savukārt zinātnes vēsturē tas varētu tikt ierakstīts kā pirmais, kurā Nobela balvu zinātnē saņēma divas sievietes bez vīriešu kārtas kolēģu līdzdalības.

Vīruss nav latvietis

Latvija ir viena no tām valstīm, kur no Covid-19 slimniekiem iegūtie analīžu dati tiek arī pētīti un zinātnieki laboratorijās lūko, kā tad vīrusa genoms Latvijā mainās. Tiesa, šobrīd vēl nav izpētīts pietiekams skaits paraugu, lai izdarītu droši ticamus secinājumus, taču nešaubīgi – arī līdz tiem nonāksim.

Mērķtiecīgo džentlmeņu klubiņš

Pirms ceturtdaļgadsimta sākusies aizraušanās ar debesu vērošanu šoruden šveicietim Didjē Kelozam atmaksājās ar Nobela prēmiju fizikā. Viņš ir dzīvs piemērs tam, ka nodošanās savam aicinājumam ar sirdi un dvēseli agrāk vai vēlāk tiek pamanīta un novērtēta, pat ja sākumā daudziem tā šķiet nesaprotama.

Viedoklis: Naudas Latvijas zinātnei un augstākajai izglītībai nebūs

Par nepieciešamību palielināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības finansējumu labprāt runā gan politiķi, gan profesori, studenti, uzņēmēji, vietējie un ārvalstu eksperti. Tomēr nauda neatrodas. Te nav vainīgs "politiskās gribas" trūkums, bet gan politekonomiskā realitāte. Jeb vienkāršāk sakot - neatradīsies daudzi, kurus ikdienā un personīgi ietekmē Latvijas zinātnes un augstākās izglītības nepilnības. Reāla attīstība var pat daudziem nebūt izdevīga, jo liktu mainīties, uzskata Zinātes, tehnoloģiju un inovāciju politikas doktors Kaspars Bērziņš.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide