Daļai sabiedrības ir diezgan miglains priekšstats par to, cik būtiska ir tieši zinātnes piesaistīšana valsts tautsaimniecības attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. Kāds tam, jūsuprāt, ir iemesls? Sabiedrībai tas nav svarīgi, vai tomēr akmens metams politiķu un ierēdņu dārziņā, ka zinātne un pētniecība būtībā nav izcelta kā nozīmīgs izglītotas un pārtikušas sabiedrības pamatakmens?
Piekrītu, ka par zinātnes lomu netiek runāts pietiekami un sabiedrībai nav vajadzīgās izpratnes par to. Tam ir dažādi iemesli. Zināmā mērā tas skaidrojams ar to, ka zinātnes pienesums nav uzreiz taustāms. Tas attiecas gan uz fundamentālo, gan lietišķo pētījumu jomu. Atdeve ir ar krietnu laika nobīdi.
Kam būtu jāuzņemas zinātnes popularizētāja darbs – Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Zinātņu akadēmijai vai katras nozares pētniekam pašam?
Manuprāt, tas ir kopdarbs. Protams, arī pašiem zinātniekiem jāstāsta par saviem pētījumiem, jo citam no malas izskaidrot to ir grūti. Taču tas jādara viegli uztveramā veidā. Arī tiem, kas finansē zinātni, ir jādomā, kā sabiedrību informēt, kur līdzekļi ir ieguldīti un kā šis process ir norisinājies: vai ir bijusi caurspīdīga projektu atlase, vai ir atbalstīti projektu pieteikumi ar augstāko zinātnisko ekselenci, vai varbūt galvenais akcents bijis to pielietojamība tirgū.
Tie, kas strādā ar projektiem ikdienā,
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 20. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60